Uz Valkas–Valgas robežas piektdien, 15.maijā, pulksten 8.00, vairākas stundas kopš robežas atvēršanas automašīnu un gājēju plūsma bija salīdzinoši liela.
Lielākā daļa šorīt sastapto valcēniešu robežu šķērsoja, lai dotos uz darbu Valgā. Iepriekš šim mērķim bija nepieciešamas atļaujas, tagad tās varot izmest miskastē un vairs arī nav jāuztraucas, ka darbu var nākties nokavēt.
“Nepatīkami bija tas, ka visu laiku kaut kādas kavēšanās sanāca nedaudz, ja rindas bija garas, it sevišķi pašā sākumā bija garas rindas,” stāstīja valcēnietis Raimonds.
“Labi ir, apriebusies visa tā būšana. Kad viņi vēl nebija izdomājuši, kā braukt, viņi deva to papīru, ka it kā tev jābūt ir divu nedēļu karantīnā. Es saku - kāda man karantīna, es aizvedu sievu, atbraucu atpakaļ. Sieva dabūja kāpt ārā un ar kājām skriet uz slimnīcu, ziniet, cik tālu tas ir Igaunijā?” stāstīja valcēnietis Jānis.
Iespējas brīvi pārvietoties piektdien izmantoja arī igauņi - galvenokārt, lai iepirktos un sastaptu ilgi neredzētos tuviniekus.
“Es eju pie sievas. Neesmu viņu saticis divus mēnešus, jo viņa dzīvo Valkā, bet es esmu pierakstīts Valgā. Turklāt Valkā ir arī visa mana autotehnika,” atklāja Valgas iedzīvotājs Nikolajs.
“Divus mēnešus negāju uz veikalu. Valkā ir ļoti garda saldskābmaize, nekur tādas nav. Dodos pēc tās. Laikā, kad robeža bija slēgta, man bija ļoti skumji, šodien sirdī prieks. Valka ir kā otrās mājas,” sacīja Valgas iedzīvotāja Silja.
Piektdien Valkas novada domes telefons bija neierasti kluss. Pēdējo divu mēnešu laikā pašvaldības darbinieki ik dienu saņēma neskaitāmus zvanus no iedzīvotājiem, kuri vēlējās šķērsot robežu. Apzinot šīs personas, tika veidoti saraksti, ko pieprasīja Igaunijas robežsardze. Tagad dienaskārtībā cits jautājums - kā atkopt novājināto ekonomiku.
“Tiem specializētajiem veikaliem, kas ir uz alkohola tirdzniecību, tiem bija kritums 95%, kas ir vienkārši dramatisks. Bet jāteic, ka arī daudziem citiem bija 50% - 60%, un ir paziņojums par kolektīvo atlaišanu vienā uzņēmumā, kas ražo autobūves detaļas. Maija beigās vairāki desmiti cilvēku paliks bez darba,” stāstīja Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Lai nodrošinātu darbavietas novadā, brīvajām ražošanas telpām pašvaldība mēģina piesaistīt jaunus uzņēmējus.
Drīzumā tiks gatavots arī informatīvs materiāls par Valkā un Valgā pieejamiem pakalpojumiem. To, ka dzīve dvīņu pilsētās pamazām atgriežas ierastajā ritmā, tirgotāji izjūt jau šodien. Igauņu pircējus gaida arī stādu audzētāji.
“Es jau mājās piedomāju, nez, kur viņi ņem tagad stādus, jo viņi jau pat piebrauc ar busiem, piekrauj un aizved. Igauņi ļoti pērkas, viņi vispār uz cenām neskatās. Tagad būs mums pļaujas laiks,” atzina z/s “Savieļi” saimniece Brigita Saviele.
Valkā līdz šim konstatēti pieci Covid 19 gadījumi un Valgā - 8. Igaunijā kopumā joprojām saslimušo skaits ir lielāks, bet vietējie iecer, ka, piesargājoties, robežu atvēršana jaunu vilni neradīs.
Valgā, kur apmācies un līst, gluži kā Valkā, cilvēku maz, lielākā rosība pie tirdzniecības centriem, kur, robežai atveroties pa ierastajiem ceļiem ieradušies arī valcēnieši. Arī ierobežojumu mēnešos robežu ik dienu no Latvijas puses uz šejieni, saņēmuši pašvaldības atļaujas, ir šķērsojuši ap 500 cilvēku.
Pat tad, ja robeža ar Latviju ir vaļā, Igaunijā turpina ievērot drošības pasākumus. Sejas maksu nēsāšana nav obligāta, bet ir rekomendējoša. Joprojām ir pulcēšanās aizliegumi un ir jāievēro divu metru distance.
Igaunijā ir atvērtas viesnīcas, restorāni un tirdzniecības centri, muzeji un izstāžu zāles, kur iekštelpās, kur var ierasties lidz desmit cilvēkiem, ir ļauti sporta treniņi brīvā dabā, arī līdz desmit cilvēku lielām grupām. SPA, kino, spēļu zāles joprojām ir slēgtas. Un varas iestādes joprojām aicina rūpīgi padomāt, vai arī tagad, kad robežas ir vaļā, igauņiem Latviju, vai latviešiem Igauniju ir nepieciešams apmeklēt.
KONTEKSTS:
No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju, un atvērtas Baltijas valstu robežas. Ja pēdējo 14 dienu laikā nav būts citās valstīs, izņemot Lietuvu vai Igauniju, nebūs jāievēro 14 dienu pašizolācija. Tomēr valdības pārstāvji aicina izvērtēt, vai brauciens pa Baltijas valstīm tiešām nepieciešams.
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā. Tās laikā noteikta virkne ierobežojumu un aizliegumu, tai skaitā aizliegti visi publiskie pasākumi un ierobežota pulcēšanās. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
