Šāda situācija pilsētai radot ap pusmiljonu eiro zaudējumus, jo par šiem cilvēkiem ir izdevumi, piemēram, atverot bērnudārzu grupas, bet nav nodokļu ieņēmumu. Cilvēki Igaunijā deklarējas, jo tur ir lielāki bērnu pabalsti un pieejamāka veselības aprūpe, atzina Krauklis.
Tāpēc risinājuma, kā panākt šo iedzīvotāju deklarēšanos atpakaļ Valkā, pašvaldībai neesot, jo tas ir valsts līmeņa jautājums.
Kopumā gan reālais iedzīvotāju skaits Valkā pieaugot. “Pēc pilsētas piepildījuma, pēc dzīvokļu deficīta mēs redzam, ka reālais iedzīvotāju skaits kāpj,” sacīja Krauklis. Katru gadu esot arī jādomā, kā atvērt jaunu grupu bērnudārzā.
Vienlaikus šajā situācijā viņš saskatīja arī ieguvumu: "Tas ir labi, jo viņi ir uz vietas, viņi nav aizbraukuši uz Norvēģiju vai Īriju. Ja pienāks laiks, kad Latvijas valsts izlīdzinās šos atbalsta maksājumus, iespējams, mēs viņus dabūsim atpakaļ no deklarēšnās viedokļa.''
Jāpiebilst, ka līdz ar atsevišķa Varakļānu novada izveidošanu Valkas novads vairs nav mazākais novads Latvijā.
