Viņš pārliecināts - Nacionālajam veselības dienestam un Veselības ministrijai jāatzīst, ka sistēma nedarbojas gana labi, lai no 1.janvāra būtu obligāta visiem ārstiem.
“Man pacienti sāk pārmest - dakter, jūs agrāk bijāt labs dakteris. Tagad jūs visu laiku blenžat datorā un uz mani vispār neskatāties,” stāstīja Nātra.
Daktera Nātras galvenais iebildums ir par e-darbnespējas lapas un e-receptes izrakstīšanu, kam pēc ieviesēju teiktā jābūt ātri, ērti un droši.
““Izrakstīt īpašo recepti”... sēžam gaidām. Tā ir ikdiena, tas nav teātris,” uzsver ārsts.
Pēc tam jāizvēlas zāles. Meklētājā konkrētus ražotājus var atrast ātri. Citādi ir ar vispārīgu zāļu nosaukumu meklēšanu, ja ārsts negrib lobēt konkrētu firmu.
“Es ievadīju vispārīgu zāļu nosaukumu... “Ielādēt vairāk”... mēs tagad meklējam nosaukumu, ko es ar roku būtu izrakstījis jau 10 reizes, un pacients jau sen būtu izgājis no kabineta,” sistēmu kritizē Valkas ārsts.
Kopumā process aizņem minūtes astoņas. Ir pacienti, kam vajadzīgas 4 vai 6 receptes, bet apmeklējumam atvēlētas vien 15 minūtes.
“Es gribu ar pacientu arī parunāt! Kā es sāku rakstīt e-receptes, tā momentā izveidojas rinda un pieņemšana kavējas par stundu, divām. Jūs būtu apmierināta ar ārstu, kas šādā tempā strādā?” vaicā Nātra.
Ārsts uzskata - 1.janvārī šāda sistēma vēl nedrīkst būt obligāta. Lai pārrunātu šos un vairākus citus iebildumus ar dakteri Nātru un viņa kolēģiem, ceturtdien praksē ieradās Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Veselības ministrijas pārstāves. Saruna brīžiem skaļa un neviena puse no sava viedokļa neatkāpjas.
Pēc sarunas dienesta pārstāve skaidroja, ka e-veselības lēna darbība nav pašas sistēmas vaina.
“Lielākajā tiesā gadījumu tas ir iekšējais tīkls, kas arī atsevišķu slimnīcu gadījumā ir bijis, kur ir bloķēta konkrēta signāla saņemšana un kur, veicot korekcijas tīklā, sistēma sāk strādāt pavisam citos ātrumos,” stāstīja NVD direktora vietniece Linda Freimane.
Jautāta, vai katram ģimenes ārstam būs šāds tehniskais atbalsts, lai viņu tīkls saderētu ar e-veselību, Freimane sacīja, ka viens no izskanējušiem ierosinājumiem sarunās Gulbenē bija, ka teritoriālā nodaļa sadarbībā ar Gulbenes slimnīcu apkopos informāciju par tā apvidus ārstiem un viņu izmantotajiem IT speciālistiem un “tad jau mēs rīkotu kopīgu apmācību variantu”.
Sarunas notikušas un problēmas uzklausītas, bet arī pēc tām NVD nostāja paliek nelokāma - no nākamā gada 1.janvāra darbnespējas lapas un kompensējamo medikamentu receptes obligāti būs jāizraksta elektroniski.
Jau ziņots, ka e-veselības sistēmu Latvija ievieš jau gandrīz 14 gadus, termiņus atliekot, mainoties ministriem un izstrādātājiem. Pagājušā gada nogalē, ņemot vērā e-veselības izstrādes grūtības un daudzās sūdzības, sistēmas ieviešanas periodu Veselības ministrija piekrita pagarināt. Līdz ar to ārsti sistēmu no 1.decembra izmanto brīvprātīgi, nevis jau obligāti. Sākotnēji bija plānots, ka šis pilotprojekts ilgs septiņus mēnešus, un no 1.jūlija e-veselība beidzot būs spēkā visā valstī.
Veselības ministrija novembra beigās paziņoja, ka e-veselība tiek atlikta līdz 2017.gada septembrim – tajā būs slimības lapas un valsts apmaksāto zāļu receptes. Vēlāk termiņš atlikts līdz 2018.gada 1.janvārim.
