Panorāma

Ventspils peldbaseinā noslīkst 4 gadus vecs zēns

Panorāma

IT eksperti mudina izstrādāt regulējumu kibertelpai

Ģimenes ārsts kritisks par e-veselības darbību

Valkas ģimenes ārsts kritizē e-veselības darbību: «Sēžam, gaidām…»

Valkā praktizējošais ģimenes ārsts Māris Nātra sevi sauc e-veselības entuziastu, jo 21.gadsimtam jābūt arī ārsta kabinetā. Taču vienlaikus viņš ir viens no skaļākajiem šīs sistēmas tehniskā izpildījuma kritiķiem.

Viņš pārliecināts - Nacionālajam veselības dienestam un Veselības ministrijai jāatzīst, ka sistēma nedarbojas gana labi, lai no 1.janvāra būtu obligāta visiem ārstiem.  

“Man pacienti sāk pārmest - dakter, jūs agrāk bijāt labs dakteris. Tagad jūs visu laiku blenžat datorā un uz mani vispār neskatāties,” stāstīja Nātra.

Daktera Nātras galvenais iebildums ir par e-darbnespējas lapas un e-receptes izrakstīšanu, kam pēc ieviesēju teiktā jābūt ātri, ērti un droši.

““Izrakstīt īpašo recepti”... sēžam gaidām. Tā ir ikdiena, tas nav teātris,” uzsver ārsts.

Pēc tam jāizvēlas zāles. Meklētājā konkrētus ražotājus var atrast ātri. Citādi ir ar vispārīgu zāļu nosaukumu meklēšanu, ja ārsts negrib lobēt konkrētu firmu.

“Es ievadīju vispārīgu zāļu nosaukumu... “Ielādēt vairāk”... mēs tagad meklējam nosaukumu, ko es ar roku būtu izrakstījis jau 10 reizes, un pacients jau sen būtu izgājis no kabineta,” sistēmu kritizē Valkas ārsts.

Kopumā process aizņem minūtes astoņas. Ir pacienti, kam vajadzīgas 4 vai 6 receptes, bet apmeklējumam atvēlētas vien 15 minūtes.

“Es gribu ar pacientu arī parunāt! Kā es sāku rakstīt e-receptes, tā momentā izveidojas rinda un pieņemšana kavējas par stundu, divām. Jūs būtu apmierināta ar ārstu, kas šādā tempā strādā?” vaicā Nātra.

Ārsts uzskata - 1.janvārī šāda sistēma vēl nedrīkst būt obligāta. Lai pārrunātu šos un vairākus citus iebildumus ar dakteri Nātru un viņa kolēģiem, ceturtdien praksē ieradās Nacionālā veselības dienesta (NVD) un Veselības ministrijas pārstāves. Saruna brīžiem skaļa un neviena puse no sava viedokļa neatkāpjas.

 Pēc sarunas dienesta pārstāve skaidroja, ka e-veselības lēna darbība nav pašas sistēmas vaina.

“Lielākajā tiesā gadījumu tas ir iekšējais tīkls, kas arī atsevišķu slimnīcu gadījumā ir bijis, kur ir bloķēta konkrēta signāla saņemšana un kur, veicot korekcijas tīklā, sistēma sāk strādāt pavisam citos ātrumos,” stāstīja NVD direktora vietniece Linda Freimane.

Jautāta, vai katram ģimenes ārstam būs šāds tehniskais atbalsts, lai viņu tīkls saderētu ar e-veselību, Freimane sacīja, ka viens no izskanējušiem ierosinājumiem sarunās Gulbenē bija, ka teritoriālā nodaļa sadarbībā ar Gulbenes slimnīcu apkopos informāciju par tā apvidus ārstiem un viņu izmantotajiem IT speciālistiem un “tad jau mēs rīkotu kopīgu apmācību variantu”.

Sarunas notikušas un problēmas uzklausītas, bet arī pēc tām NVD nostāja paliek nelokāma - no nākamā gada 1.janvāra darbnespējas lapas un kompensējamo medikamentu receptes obligāti būs jāizraksta elektroniski.

Jau ziņots, ka e-veselības sistēmu Latvija ievieš jau gandrīz 14 gadus, termiņus atliekot, mainoties ministriem un izstrādātājiem. Pagājušā gada nogalē, ņemot vērā e-veselības izstrādes grūtības un daudzās sūdzības, sistēmas ieviešanas periodu Veselības ministrija piekrita pagarināt. Līdz ar to ārsti sistēmu no 1.decembra izmanto brīvprātīgi, nevis jau obligāti. Sākotnēji bija plānots, ka šis pilotprojekts ilgs septiņus mēnešus, un no 1.jūlija e-veselība beidzot būs spēkā visā valstī.

Veselības ministrija novembra beigās paziņoja, ka e-veselība tiek atlikta līdz 2017.gada septembrim – tajā būs slimības lapas un valsts apmaksāto zāļu receptes. Vēlāk termiņš atlikts līdz 2018.gada 1.janvārim.

4 komentāri
Artūrs Savickis
Par ministriju bezdarbību piekrītu, taču par interneta 'infrastruktūru' gan nevajag muļķības melst - ja tā sūda sistēma nebūtu uzrakstīta uz kaut kādas aizvēsturiskas ASP vai Javas, tad arī nekādu problēmu nebūtu. Problēma gan tajā, ka tai draņķa aplikācijai ir iztērēti jau n-tie miljoni, un nevienu neuztrauc, kā un vai ar mūsdienīgām tehnoloģijām tā tiek izstrādāta. Ka tikai dabū savu 'otkatu'.
Artūrs Savickis
* tas bija komentārs lietotājam 17722
A B
Sen visām pacientu kartēm bija jābūt elektroniskā formā (Igaunijā tā ir jau padsmit gadus). Tā aptiekās neatliekamajā palīdzībā mediķi jebkurā Latvijas vietā var ātri visu redzēt (alerģijas, nepanesību, saslimšanas utt). Jebkuram apmeklējumam un manipulācijai ar pacientu tur ir jābūt atspoguļotai. Līdz šim šādas sistēmas ieviešanu sistēmu ir bremzējuši paši Latvijas mediķi, jo tādējādi būtu pierādāma nepareiza ārstēšana un palielinātos ārstu atbildība. Pie esošās sistēmas ārstu atbildība ir minimāla - vienīgi naudas prasīšana no valsts...
Anonīms lietotājs 17722
Lai ātra tiešsaistes reāllaika programma ātri darbotos, ir nepieciešama atbilstoša interneta infrastruktūra, taču ministriju aitām to saprastir daudz par grūtu. Turklāt, spriežot pēc medijos lasītā, "atbildīgās" ministrijas ir pieradušas nevis risināt reālas problēmas, bet gan apgūt naudu.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti