Valkas un Valgas iedzīvotāji LTV uzsvēra, ka robežas nedrīkst slēgt, jo tā faktiski ir viena pilsēta. Pretēju viedokli Valkā un Valgā nedzirdēt.
Valcēnieši dodas uz Valgas bodēm, igauņi - šurp. Dzīvoklis vienā valstī, darbs un dārziņš – otrā. Tur tā ir ikdiena.
Tieši uz Valgu pēc konteineru ražošanai nepieciešamiem materiāliem dodas arī Valkas metālapstrādes uzņēmuma darbinieki. Uzņēmuma “Akords-3” pārstāve Karīna Romana skaidro, ka doties pēc materiāliem uz Valmieru ir tālu.
“Igaunija ir mūsu otrās mājas,” piebilda Karīna.
Pavasarī pasūtījumu bija mazāk, bet, tā kā kravas auto kustība turpinājās, konteinerus un platformas pie klientiem Zviedrijā un Norvēģijā nogādāt varēja.
“Mēs nezinājām, ka tik daudzi strādā Valgā un dzīvo Valkā,” atzina Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Pieskaitot tos, kas katru dienu dodas mācīties vai strādāt uz Igauniju, īpašās caurlaides robežas šķērsošanai saņēma 2000 cilvēku, kuri katru dienu šķērsoja robežu legāli, bet daži darīja to arī nelegāli – cauri kapiem, pa taciņām. Tad igauņi pacēla helikopteru un dronu, bija īsta robežas slēgšana un sods – 700 eiro.
Valkas un Valgas mazais ''burbulis'' īpaši kontrolēts netiks. Te paļaujas uz godaprātu.
Pēdējo divu nedēļu laikā Valgas apriņķī nav neviena koronavīrusa pacienta. Valcēniešos panikas nav.
“Kas tur ko baidīties? Tikko biju pie acu ārsta. Uzliek masku, nodezinficē rokas un viss,” sprieda Valkas iedzīvotāja Alma.
Atvērto robežu abu pilsētu iedzīvotāji sauc par taisnīgu risinājumu.
KONTEKSTS:
30 Eiropas valstīs Covid-19 izplatība tiek uzskatīta par tik augstu, ka, atgriežoties Latvijā pēc šo valstu apmeklējuma, jāievēro divu nedēļu pašizolācija. Tajā skaitā pašizolācija jāievēro, ieceļojot no Igaunijas. Taču valdība apstiprināja īpašos nosacījumus pierobežas teritoriju iedzīvotājiem, kuri ikdienā šķērso Latvijas–Igaunijas robežu darba vai mācību vajadzībām.
Pēc valdības lēmuma atļaut avioceļojumus uz valstīm, kurās divkārtīgi pārsniegts vidējais 14 dienu kumulatīvās saslimstības rādītājs Eiropas Savienībā, vienlaikus nosakot, ka pēc atgriešanās no šīm valstīm būs obligāti jāievēro 14 dienu pašizolācija.
Tikmēr Lietuvā un Igaunijā Covid-19 izplatība strauji pieauga, un Lietuva aicinājusi Latviju un Igauniju tā dēvētajā Baltijas burbulī paaugstināt 14 dienu kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju, pēc kura, iebraucot no attiecīgās valsts, jāievēro obligāta pašizolācija, no 16 uz 25. Igaunija jau pieņēma šādu lēmumu, savukārt Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) ir skeptisks par ideju pārskatīt kumulatīvo Covid-19 saslimstības robežkritēriju pašizolācijas noteikšanai.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
