Trīcoši logi, šķindoši trauki, gultu drebēšana naktīs, troksnis tāds, ka par normālu gulēšanu var aizmirst.
Nerunājot par to, ka no savas mājas iedzīvotāji normāli nevar izbraukt uz ielas, jo neredz, vai no kādas puses netuvojas kravas auto. Neapskaužama situācija, kādā spiesti dzīvot Valkas iedzīvotāji, kuru privātmājas uzceltas Burtnieku ielas malā.
“Naktīs, kā 23.00, viņi te sāk “iet”! Viņi ātrumu neievēro! Zīme 30. Vasarā to neredz, jo lapas priekšā. Viņi te nesas tā, ka viss trīc un dreb. Nav iespējams [izturēt]!” sašutumu pauž Vitālijs.
“Šis tā kā ir guļamais rajons, mūsuprāt, jo šeit visi cilvēki strādā garas stundas. Atbraucot mājās, gan es, gan mana ģimene vēlamies klusumu, bet tas, protams, nav iespējams, jo katru dienu ir šādas un vēl trakākas skaņas. Man ir mazs bērns, un ir apdraudēta drošība. Ne bumbu te var spēlēt, neko. Suņi, kaķi. Man vienīgajai ir palicis dzīvs mazs suns, jo visi pārējie ir nobraukti,” stāsta Viktorija.
Par tranzīta brauktuvi Burtnieku iela padarīta pirms septiņiem gadiem. Tā savulaik lēma gan “Latvijas Valsts ceļi”, gan Valkas vadība. Tas esot vislabākais risinājums, lai kravas transports var iebraukt Latvijā un izbraukt no Latvijas.
Par to, ka kravas automašīnu satiksme pa ielu ir intensīva, “4. studija” pārliecinās klātienē. Viens braucamais pēc otra, troksnis tāds, ka intervijas laikā knapi dzirdams, ko stāsta cilvēks.
“Es ļoti esmu pārliecināts, ka tās fūres ir pārslogotas. Nu, lūk! Dzirdējāt? Nu, kas te par gulēšanu? Ja cilvēks gribētu kulturāli vasarā atpūsties, pagulēt teltī, kā tu pagulēsi, ja šitāds te pabrauc?” saka Jānis. “Vēršoties pēc ātruma ierobežojuma, pēc daudziem gadiem panācām, ka uzlika zīmi “30”, bet tai panākumu nav.
Mēs vairs nezinājām, ko darīt, tādēļ lūdzām jūsu palīdzību. Cerams, ka jūs spēsiet mums palīdzēt un ka kāds mūs uzklausīs.”
Vai tiešām Burtnieku iela ir vienīgais un vislabākais risinājums? Nav nekādas alternatīvas, kā novirzīt kravas auto plūsmu, lai atvieglotu Valkas iedzīvotāju ikdienu? To skaidrot “4. studija” dodas uz domi pie muzikāli populārā pilsētas vadītāja. Viņš atzīst, ka - jā, savulaik ir skatīti citi varianti, lai tranzītam atvēlētu citu brauktuvi.
“Apvedceļš it kā bijis plānots caur Amiņiem, caur mežu, gar uzņēmumu, un izietu tas ārā caur Pedeli, tad caur “Lauktehniku”, tā kā tas tagad ir, bet ne caur šo rajonu,” norāda Jānis.
“Savulaik izstrādātais apvedceļa projeks, kas ved apkārt pilsētai, visas iesaistītās institūcijas pateica, ka labākajā gadījumā tas varētu realizēties pēc 20 vai 30 gadiem, un tas kompromisa risinājums bija novirzīt šo plūsmu pa Parka ielu, kas tolaik daļēji bija izbūvēta,” stāsta Valkas mērs Vents Armands Krauklis.
Problēma arī tajā, ka Burtnieku ielas segums un tur izbūvētās akas tik intensīvas lietošanas rezultātā ļoti ātri nolietojas. Zem aku vākiem jābūt speciālai gumijas pamatnei, bet tā ļoti ātri tiek sabojāta. Šobrīd vienīgais risinājums esot tāds, ka iela atkal būtu jārekonstruē. Kad to varētu darīt? Uz šo jautājumu skaidras atbildes nav.
“Nu, šajā gadījumā, jā, jāteic godīgi, ka tā ir, jo nav jēgas remontēt ļoti īsu posmu, jo, kā jau teicu, viss šis posms no rotācijas apļa līdz pat Igaunijas robežai ir jārenovē. Es tomēr ļoti ceru, ka ņemot vērā, ka šis ir TEN tīkla Eiropas transporta koridora sastāvdaļa, ka tas nebūs tādā bezcerīgā attālumā,” uzsver pilsētas mērs.
Tātad šobrīd un, visticamāk, arī pārskatāmā nākotnē Valkas iedzīvotājiem nāksies samierināties ar to, ka gar viņu namdurvīm kursēs kravu pārvadātāju automašīnas.
Intervijas beigās pilsētas mēram nododam sveicienus no pilsētniekiem un aicinājumu pavadīt pie viņiem kaut vienu nakti, lai uz savas ādas izbaudītu to, kā jūtas viņi.
“Mierīgi, ja vien ir pienācīga garuma gulta,” tā Vents Armands Krauklis.
