Vēsturiskās situācijas un notikumu analīze apstiprina Kārļa Ulmaņa pieminekļa uzstādīšanas loģisku nepieciešamību tieši šajā pilsētā.
„1917. gadā Valkā ļoti aktīvi norisēja sociālpolitiskā dzīve un tieši šeit darbojās latviešu inteliģence, Pagaidu Latviešu nacionālā padome, kura bija tā, kas iniciēja ideju par Latvijas valsts neatkarību un būtībā Valka ir neatkarīgās Latvijas valsts idejas šūpulis, un Valkas loma neatkarīgās Latvijas valsts tapšanā nav īsti līdz galam novērtēta,” norāda Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis.
Kārlis Ulmanis Valkā veidoja Latvijas Zemnieku savienību, aktīvi darbojās laikrakstā „Līdumnieki” un jau 1917. gada šeit tika aktualizēts jautājums par Latvijas neatkarības pieprasīšanu un šo neatkarību jau tad atzina Lielbritānijas valsts. 1918. gada novembrī tieši Valkā tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams publiski deklarēt Latvijas valsts neatkarību, kas arī tika izdarīts 1918.gada 18. novembrī Nacionālajā teātrī Rīgā, uz kuru tika atvesta deklarācija no Valkas.
Mākslinieces Artas Dumpes, akmeņkaļa Ivara Feldberga un arhitekta Aivara Zavadska piemineklis tiks uzstādīts nākamgad vasarā Valkas pilsētas centrā starp Kultūras namu, Pilsētas domi, Ģimnāziju un Mākslas skolu. Valcēnieši šo vietu dēvē par pilsētas sirdi.
Piemineklis tapis par saziedotiem līdzekļiem 2010. gada 2. maijā Latvijas Televīzijas četru stundu akcijā, kad tika savākti 22 000 latu. Tiešās izmaksas pieminekļa izveidei pēc dažādu obligāto maksājumu veikšanas ir 17 000 latu.
Kārļa Ulmaņa krūšutēls ir veidots pēc Kārļa Zāles 1937. gadā Kārļa Ulmaņa krūšutēla meta, ko pasūtīja Latvijas Valsts Universitāte. 2,5 m augstais krūšutēls veidots no Somijas granīta, postaments būs no Latvijas granīta.
