Jau no mazām dienām Radziņš vēlējās kļūt par karavīru. Tklīdz vien bija iespējams, viņš pievienojās cariskās Krievijas armijai, zem kuras karoga aizvadīts Pirmais pasaules karš un uzkrāta pamatīga pieredze kaujas laukā. Vēlāk viņš darbojies arī Ukrainas valsts armijā, līdz 1919. gada rudenī atgriezās dzimtenē, kur pēc viņa izstrādātā kaujas plāna Latvijas armija devās cīņa pret Bermonta karaspēku.
“Radziņš ir uzsvēris, ka daudz lielāka nozīme Latvijas atbrīvošanā bija Latgales atbrīvošanai, ko mēs pat tā klusi pieminam,” norāda ģenerāļa Pētera Radziņa biedrības valdes priekšsēdētājs Agris Purviņš. “Jo, ja mēs pret Bermontu kāvāmies par nacionālo apziņu, tad Latgales frontē parādījās šķiriskā apziņa. Ja mēs šodien to dēvējam par hibrīdkaru, tad tur tas gāja pilnā sparā. Ja paskatāmies tos lozungus, ko pielietoja komunisti un kā viņi gāja aģitēt Latvijas armijā, tad viņi ne ar ko neatšķiras,” stāsta Purviņš.
Radziņa biedrības vadītājs uzsver - karavadoņa militārā pieredze uz zināšanas bija viens no stūrakmeņiem, virzot latviešu karavīrus Brīvības cīņās. Toreiz Radziņš apzinājās, ka uzņemas atbildību par karavīru dzīvībām un savu valsti. “Nebūtu armijas uzvaras, tad nebūtu mums savas valsts. Radziņš bija tas, kurš faktiski vadīja Latvijas armiju. Lai gan virspavēlnieks bija ģenerālis Balodis, bet viņa izglītība un kaujas pieredze nebija salīdzināma ar Radziņa pieredzi, un arī pats Balodis to ir atzinis,” atgādina Purviņš.
Viena no Radziņa brāļa mazmeitām uzsver, ka piemiņu par ģenerāli un viņa drosmi cenšas ieaudzināt savos bērnos un mazbērnos. Viņasprāt, par to būtu svarīgi zināt ikvienam skolas vecuma jaunietim. “Mēs visi mīlam Andreju Pumpuru un zinām Lāčplēsi. Varbūt šis ir tuvākā laikmeta otrs eposs, un tas ir brīvības eposs. Tas ir tas, ko Radziņš ir devis man personīgi, un es gribētu, lai katrs skolnieks to izjūt. Tāpēc es gribētu, lai šī vieta saglabājas jaunatnes dēļ,” pauž ģenerāļa Pētera Radziņa brāļa mazmeita Dzidra Celmiņa.
Pēteris Radziņš ir divkārtējs Lāčplēša kara ordeņa kavalieris. Mūža nogalē piedalījies militāro virsnieku sagatavošanā, kā arī bijis vairāku rakstu un grāmatas autors. Viņa dzīves gājums, kara operāciju apraksti, kā arī Radziņa rakstītie avīžraksti nu apkopoti vienā rakstu krājumā.
