„Šos karavīrus var identificēt pēc mantām, atrastajiem priekšmetiem,” stāsta Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. „Pēc uzplečiem var pateikt, ka tie ir sibīriešu strēlnieku karavīri, pēc latviešu strēlnieku krūšu nozīmēm var pateikt, ka tie ir latviešu strēlnieki. Diemžēl, tuvākai identifikācijai informācijas trūkst.
Pārapbedīšanas ceremonijā piedalīsies NBS orķestris, kapelāns - tās ir militāro ceremoniju detaļas, kas piederas pie karavīru apglabāšanas, kas šiem karavīriem izpalicis, jo viņi palikuši kaujas laukā.”
Ziemassvētku kaujas norisinājās 1916.gadā no 23.-29.decembrim pēc vecā stila jeb 917.gada 5.-11.janvārī pēc jaunā stila. Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu.
Ziemassvētku kaujas bija lielākā krievu armijas militārā operācija Rīgas frontē Pirmā pasaules kara laikā. Lielākās cīņu grūtības šajās kaujās nācās iznest latviešu strēlnieku vienībām, kas cieta procentuāli ļoti lielus zaudējumus. Ziemassvētku kaujas atnesa latviešu strēlniekiem spējīgu karotāju slavu, bet arī milzīgus zaudējumus, jo latviešu strēlnieku rindas saruka par vairāk nekā trešdaļu (latviešu strēlnieki zaudēja aptuveni 9000 kareivju).