Traģēdija Zolitūdē lika izvērtēt, kāda ir Valsts prezidenta loma un kādas izmaiņas valsts pārvalde ir jāveic – to Bērziņš atzina Latvijas televīzijas raidījumā "Viens pret vienu". Bērziņš atzina, ka ir jāstiprina uzraudzības iestādes un to nākotnē varētu darīt tautas vēlēts prezidents.
Viņaprāt, visas tautas vēlētam prezidentam ir jādod pilnvaras ņemt savā pārraudzībā visas saistītās uzraudzības iestādes, sākot ar Valsts kontroli, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, Satversmes aizsardzības biroju un arī Latvijas Banku.
Šie apgalvojumi izraisīja lielas politiķu, politikas vērotāju un vēlētāju diskusijas. Trešdien valsts prezidents gan paskaidroja – viņš nekādā veidā nav domājis padarīt tautas vēlēto prezidentu par autoritāro prezidentu, bet gan pārdalīt funkcijas starp parlamentu un prezidentu.
„Uzraudzība un kontrole no valsts puses nav pietiekama, arī mūsu kaimiņvalstīs ir savādāk. Un mums ir jādara viss, lai mēs līdz tādiem notikumiem nenokļūtu. Tas ir viens no veidiem, kā pasaulē to dara, arī mūsu kaimiņzemē nav pilnīgi parlamentāra demokrātija," skaidroja prezidents.
Saeimas juridiskās komisijas priekšsēdētāja („Vienotība") gan prezidenta izteikumus vērtē skeptiski. „Viņš runāja par banku, par KNAB, par SAB, neskatoties uz to, ja mums arī būtu tautas vēlēts prezidents, tad šajā gadījumā šīs funkcijas būtu nesamērīgi lielas, un tas varētu rādīt draudus valsts drošībai," pauda Čepāne.
Politiķi atturīgi komentē iespēju, ka diskusijas par tautas vēlētu prezidentu varētu atsākties vēl esošās Saeimas sasaukuma laikā, ja vien tikai priekšvēlēšanu debatēs. Visticamāk, šim jautājumam pievērsīsies nākama Saeima.
Reformu partijas līderis Edmunds Demiters atzina, ka „mums ir izpratne par tautas vēlētu prezidentu, bet pa šiem diviem gadiem šīs jautājums nav aktualizēts tāpēc, ka nebija kopīga viedokļa koalīcijā".
Savukārt Čepāne vēlmi pēc plašākām prezidenta pilnvarām skaidroja ar mentalitāti. „Es esmu ievērojusi īpaši, ka latviešu mentalitāte ir tāda visu laiku bijusi, ka atnāks viens baltais tēvs vai laimes māte un tagad visu atrisinās. Tā nemēdz notikt," sacīja Čepāne.
Valdošie politiķi atzīst, ja diskusijas par tautas vēlēti prezidentu arī sāksies, tas varētu turpināties vairākus gadus, jo ir jādala ne tikai pienākumi, bet ir jāmaina arī daudz likumi.
Savukārt eksperti gan ir vienisprātis, ka patlaban Latvijas politiskā elite nav un diez vai tuvākajā laikā arī būs gatava šādi mainīt Satversmi.
Andris Bērziņš nav pirmais Latvijas prezidents, kas izteicis vēlmi paplašināt savas pilnvaras, skaidro sociologs Aigars Freimanis, norādot – to iepriekš darījis gan Guntis Ulmanis, gan Vaira Vīķe-Freiberga un arī Valdis Zatlers.
Freimanis skaidroja, ka vēlme pēc plašākām pilnvarām cilvēkam, kas nonāk šajā amatā, rodas tad, kad no viņa gan sabiedrība, gan mediji, gan eksperti un politiķi sagaida vairāk un viņu gaidas ir zināmā mērā pretrunā ar tām pilnvarām, kas ir sarakstītas Satversmē.
„Tad, kad bija gadījums ar Krājbanku, viņš kā bijušais bankas prezidents diezgan asi runāja par kontroles trūkumu banku sektorā. Viņš tagad atgriežas pie tā, jau papildinot ar veselu virkni citu institūciju, kuras tā kā vajadzētu kontrolēt vai nodot prezidenta pārziņā, un katrā no tām ir bijušas kaut kādas problēmas," atgādina Freimanis.
Jau kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem idejai par tautas vēlētu prezidentu bijis arī zināms sabiedrības atbalsts. Freimanis gan uzsver – sabiedrības noskaņojums šajā jautājumā ir viļņveidīgs, un lēmuma pieņemšanas brīdī, piemēram, referendumā, vairums varētu izlemt palikt pie līdzšinējās valsts iekārtas.
Politologs Ivars Ījabs šos Bērziņa izteikumus sauc par radikāliem, bet norāda – prezidenta izteiksmes veids bieži vien traucē sabiedrībai uztvert racionalitātes graudu viņa teiktajā.
„Šajā diskusijā par tautas vēlētu prezidentu nav nekas nedemokrātisks - galu galā mēs zinām, ka vesela virkne ļoti veiksmīgu valstu ir tieši prezidentālas, cits jautājums, kā tas izpaustos, ja mēs tagad ne tikai tiešā veidā vēlētu prezidentu, bet sadotu viņam rokās arī tās pilnvaras, par kurām runā Bērziņa kungs," atzīst Ījabs.
Pēc ekspertu skaidrojuma, sabiedrības vēlme palielināt prezidenta pilnvaras parasti iezīmējas krīzes periodu laikā. Arī Andris Bērziņš lielāku sabiedrības uzticību bauda tieši kopš Zolitūdes traģēdijas.
Iepriekš ierosinājumu par tautas vēlētu prezidentu gada sākumā Saeimā sniedza opozīcijā esošā „Saskaņas centra" frakcija, taču parlamenta vairākums šo ideju noraidīja. Koalīciju pārstāvošajām partijām toreiz nebija vienprātības jautājumā par tautas vēlētu Valsts prezidentu, tomēr Reformu partija un Nacionālā apvienība atbalstīja pašu ideju, bet "Vienotība" šo ieceri neatbalstīja.
