Viens no būtiskākajiem priekšlikumiem paredz iespēju atteikties no prasības, ka pretendentam jābūt pieredzei liela kolektīva vadīšanā. Tāpat iecerēts uzlabot KNAB priekšniekam paredzētās sociālās garantijas.
Valsts kancelejas vadītājs Mārtiņš Krieviņš koalīcijas partijām prezentēja KNAB priekšnieka atlases komisijas viedokli par nepieciešamajiem grozījumiem. Pirmkārt, iecerēti KNAB likuma grozījumiem, no kuriem varētu izņemt prasību pēc trīs gadu pieredzes vadošā darbā. Tādējādi cer paplašināt pretendentu loku.
Otrkārt, piedāvā izmaiņas KNAB izdienas pensiju likumā, lai sinhronizētu sociālās garantijas pienākas KNAB priekšniekam, lai tas būtu līdzvērtīgs tam, kas pienākas ģenerālprokuroram un citās tiesībaizsardzību institūcijās. “Pašlaik likumā diemžēl KNAB priekšnieks attiecībā uz izdienas pensijām ir krietni sliktākā jomā nekā prokurori vai citi tiesībsargājošo iestāžu darbinieki,” norāda Krieviņš.
Tāpat tiek piedāvāti Ministru kabināta noteikumos grozījumi, kas paredzētu publiskot tikai to pretendentu vārdus, kas tiek virzīti izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.
Vēstīts, ka iepriekš uz KNAB vadītāja amatu jau tika izsludināts konkurss. Taču konkursa komisijas vadītājs paziņoja, ka KNAB priekšnieka konkursā otrajai kārtai nevirza nevienu no pretendentiem. Līdz ar to tiks sludināts atkārtots konkurss.
Līdzšinējam KNAB vadītājam Jaroslavam Streļčenokam pilnvaru termiņš beidzās 17.novembrī, un līdz skaidrībai par jauno KNAB vadītāju tā pienākumus pildīs priekšnieka vietniece Ilze Jurča.
