Finanšu ministrijas nākamo trīs gadu makroekonomikas izaugsmes prognozes ir reālistiskas. Tā secinājusi Fiskālās disciplīnas padome, kas, valdībai sākot budžeta veidošanas maratonu, nākusi klajā ar savu vērtējumu. Proti, iekšzemes kopprodukta kāpums jeb ekonomikas izaugsme šajā gadā plānota pareizi, tāpat pareizi paredzēts kopprodukta sarukums nākamajos gados. Atbilstoši novērtēti arī augošie inflācijas un bezdarba rādītāji.
Taču vairāku faktoru dēļ Latvijas ekonomiskā attīstība no mērenas izaugsmes pāraugot uzsilšanas fāzē.
Proti, patlaban uzlabojas kopējā ES un Baltijas ekonomika, kā arī stabilizējas Latvijas politiskā vide. Tomēr Latvijā ir būtiska problēma – darbaspēka trūkums. Ja Latvija gribētu vairāk apgūt ES fondus, tad nepieciešams vairāk darbaspēka. Vairāki ārvalstu investori ir norādījuši, ka labprāt nāktu Latvijā strādāt, tomēr valstī trūkst strādājošo. Tāpat ES fondus ir grūti apgūt, jo, piemēram, ja ir vēlme atjaunot kultūrvēsturiskos pieminekļus, tad būtu nepieciešami vairāk restauratoru.
Līdz ar darbaspēka trūkumu jau 2020.gadā bezdarba līmenis būs kā 2006.gadā, paredz FDP.
Tāpēc darba devēji cīņā par darbiniekiem maksās pārāk lielas algas, kas savukārt vilinās arī sabiedriskajā sektorā palielināt algas.
Tāpēc sabiedriskā sektora tēriņi var būt pārāk lieli – tie var apsteigt ekonomisko izaugsmi, kā arī liegt uzkrāt rezervi laikam, kad būs sākusies ekonomiskā lejupslīde, kas raksturīga ekonomiskās attīstības ciklam.
Fiskālās disciplīnas padome brīdina valdību piebremzēt ar publiskajiem tēriņiem.
Ja politiķi ļausies kārdinājumam audzēt izdevumus, tuvākajos gados Latvijai draud kārtējā ekonomikas krīze.
Viņš uzsver, ka uz valdību būs liels spiediens, lai palielinātu algas sabiedriskajā sektorā strādājošajiem un citiem tēriņiem. Tomēr ir svarīgi izveidot budžetu ar pārpalikumu, norādīja Platais.
“Jārēķinās arī ar makroekonomiskajiem riskiem, kad ekonomika var pāriet no uzkaršanas fāzes uz atdzišanas fāzi,” Platais citēts padomes paziņojumā medijiem.
Fiskālā disciplīnas padome
Tā radīta pēc ekonomiskās krīzes Latvijā, lai nepieļautu tikpat smagas krīzes atkārtošanos.
Tās uzdevums ir novērot un analizēt Latvijas ekonomikas stāvokli, dodot ieteikumus politiķiem valsts budžeta un citos ekonomiskos jautājumos.
“Valdība nolēmusi 2019.gadam neveidot fiskālo rezervi, lai mazinātu deficītu, kas veidojas nodokļu reformas dēļ (0,5% no iekšzemes kopprodukta), pat neskatoties uz ļoti labvēlīgajiem ekonomikas apstākļiem. Šāds lēmums ir vērtējams negatīvi, jo ir pretrunā ar pretcikliskas fiskālās politikas principiem,” uzsver padomes loceklis Andžs Ūbelis.
Glābiņš varētu būt tālredzīgi un nepopulāri darbi, no kā gan pagaidām valdība vairījusies. Proti, strukturālās reformas pēc būtības, jēdzīga nodokļu sistēmas reforma, kā arī fiskālo rezervju veidošana, nevis iedzīvošanās arvien lielākos parādos, kā tas notiek pašlaik.
Tāpat Ūbelis uzsver, ka daudz nezināmo valsti sagaida pēc trim gadiem. Piemēram, ar viena procentpunkta sociālo iemaksu novirzīšanu veselībai ne tuvu nepietikšot: "Atbilde, kas notiek pēc 2019.gada ar veselības aprūpes finansējumu, karājas gaisā, un akmens vienā brīdī var krist."
Fiskālās disciplīnas padomes ieteikumiem ir rekomendējošs raksturs. Taču tur norāda –
Latvijas lielais budžeta deficīts var ietekmēt Eirozonas stabilitāti, tāpēc, zaudējot pieticību tēriņos, varam izpelnīties aizrādījumus no Eiropas Komisijas.
Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji arī atgādina, ka pirms 2008.gadā piedzīvotās ekonomiskās krīzes Latvijas ārējā parāda līmenis bija vien 8% no iekšzemes kopprodukta, bet pēc krīzes palielinājās līdz 40%. Lai gan eirozonas nosacījumi to ļauj palielināt līdz 60%, šis līmenis krīzes dēļ var tikt ātri sasniegts. Ja aizņēmumu iespējas kļūs grūtākas, būs jāpievēršas taupībai.
“Palūkosimies uz to, kas notika 2008.gadā. Valdība toreiz tērēja pārāk daudz naudas. Neatlika nekas cits, kā samazināt izdevumus un ieviest taupību. Tas radīja ārkārtīgi lielu bezdarbu un lika valsti pamest ļoti daudziem cilvēkiem. Šīs sekas mēs izjūtam aizvien. Tagad redzot, ka situācija sāk atgādināt 2005. un 2006.gadu, mēs to vēlamies novērst,” norāda Fiskālās disciplīnas padomes loceklis Mortens Hansens.
