Šī nedēļa beidzot ir nesusi skaidrību par premjera amata kandidātu un par partijām, kas varētu darboties koalīcijā. Pēc abu mazo Saeimas opozīcijas frakciju – "No sirds Latvijai" un Latvijas Reģionu apvienības paziņojuma par Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) pārstāvja Māra Kučinska neatbalstīšanu Ministru kabinets viņam būs jāveido kopā ar tagadējiem partneriem – Nacionālo apvienību un "Vienotību".
Nacionālā apvienība jau oficiāli ir apstiprinājusi gatavību darboties Kučinska valdībā – vienošanās bija panākta gan par programmatiskiem jautājumiem, gan par partijas atbildības sfērām. Nacionālā apvienība vēlējās arī turpmāk pārraudzīt Kultūras, Tieslietu un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, un Kučinskis pret to neiebilda.
Tomēr ZZS ar Nacionālo apvienību kopā ir vien 38 balsis Saeimā, tāpēc galvenās sarunas Kučinskim vēl ir priekšā. Premjera amata kandidāts uzreiz pēc nominācijas paziņoja, ka plāno runāt ar visu "Vienotības" frakciju kopā, jo negrib sašķelt nevienu no koalīcijas partijām, un šī saruna ar visiem 23 deputātiem ir gaidāma pirmdien.
Jau tagad ir skaidrs, ka saruna būs sarežģīta. ZZS uzreiz pēc Kučinska izvirzīšanas pieteica dažas būtiskas izmaiņas valdības modelī. Ar Finanšu ministrijas nonākšanu "zaļzemnieces" Danas Reiznieces-Ozolas vadībā "Vienotība" faktiski izklausās samierinājusies, lai gan pats tagadējais ministrs Jānis Reirs tieši ar vēlmi turpināt vadīt ministriju pamatoja atteikumu Valsts prezidentam uzņemties valdības veidošanu.
Par "Vienotības" prioritātēm pasludinātos iekšlietu un ārlietu ministru portfeļus attiecīgi Rihardam Kozlovskim un Edgaram Rinkēvičam neviens atņemt negrasās, tomēr par pārējo skaidrības šobrīd nav. Kučinska tagadējais piedāvājums "Vienotībai" paredz vēl arī Izglītības un zinātnes, Labklājības un Ekonomikas ministrijas. "Vienotība'' uzskata, ka ar to ir par maz, turklāt labprāt mainītu šos portfeļus pret citiem.
Jāatgādina, ka "Vienotības" frakcija nav vienota. Tā dēvētās iekšējās opozīcijas deputātu sešinieks vēlētos, lai "Vienotība" uzņemtos atbildību par izglītību, savukārt reģionālo partiju pārstāvji negrib samierināties ar Satiksmes ministrijas zaudēšanu, ko par akmenī iecirstu pozīciju savam pārstāvim Uldim Augulim dēvē "zaļzemnieku" frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Tikmēr partijas vadītāja Solvita Āboltiņa par "sarkano līniju" ir nodēvējusi Tieslietu ministrijas nonākšanu „Vienotības” pārziņā. Tas izraisīja gan Nacionālās apvienības sašutumu, gan neapmierinātību "Vienotības” frakcijā, jo ne par kādiem ultimātiem frakcija vienojusies nebija. Tāpēc lielākais izaicinājums pirms pirmdien gaidāmās sarunas būs pašai „Vienotībai” līdz tam neiesaistīties iekšējos konfliktos.
Tas gan būs sarežģīti, jo publiskajā telpā jau ir nonākusi valdes locekļa Alekseja Loskutova vēstule partijas biedriem, kurā tiek izklāstīta versija par Āboltiņas lomu premjera amata zaudēšanā. Loskutovs Latvijas Radio nenoliedza vēstules autentiskumu, taču uzsvēra, ka tā nebija domāta publiskošanai, bet gan iekšējai diskusijai "Vienotības" Rīgas nodaļas biedriem.
Uz Loskutova vēstuli jau paspēja reaģēt arī pati Āboltiņa - viņas vēstule "Vienotības" Rīgas nodaļas biedriem ir nonākusi Latvijas Radio rīcībā.
