Tikmēr, nerakstīta vienošanās paredz, ka jaunajai valdībai būtu jābūt gatavai 22. janvārī.
Nākamo valdības veidotājiem vislielākās domstarpības ir par to, kura partija pārraudzīs tā saucamās resursu ministrijas – ekonomikas ministriju un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Savukārt neviena partija pagaidām nav izteikusi vēlmi pārraudzīt veselības nozari.
"Vienotība" bez premjera nākamajā valdībā noteikti vēlas saglabāt finanšu ministra amatu. Daļa partijas uzskata, ka amatā jāpaliek līdzšinējam ministram Andrim Vilkam, bet daļa uzskata, ka nepieciešams jauns ministrs – deputāts Jānis Reirs. Ja ministra amatu atstās Vilks, tad no Saeimas būs jāaiziet deputātei Lolitai Čigānei, kurai ir tā saucamais mīkstais mandāts.
Nākamajā valdībā par diezgan drošām var saukt Inas Druvietes iespēju saņemt izglītības ministra portfeli. Neoficiāli zināms, ka viņas kandidatūrai ir arī Valsts prezidenta atbalsts. Tāpat zināms, ka aizsardzības ministra amatam "Vienotība" atkārtoti virzīs līdzšinējo ministru Arti Pabriku.
Lai arī Zaļo un Zemnieku savienība ir paudusi nepārprotamu vēlmi iegūt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, kuru atkal varētu ieņemt Raimonds Vējonis, zemkopības ministra amatu kādreizējam nozares pārraugam Jānim Dūklavam un labklājības ministra amatu kādreizējam šīs ministrijas vadītājam Uldim Augulim, šo ieceri var nākties mainīt, sēžoties partijām pie sarunu galda. Kāroto Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu var saņemt Nacionālā apvienība, kopā ar kultūras ministra amatu pašreizējai ministrei Dacei Melbārdei un tieslietu ministra amatu Baibai Brokai.
Taču šādā gadījumā, Nacionālajai apvienībai būtu jāatdod Reformu partijai ekonomikas ministra amats. Taču tādā gadījumā, reformisti varētu zaudēt ārlietu ministra amatu, kurš būtu jāatdod ZZS. Vairāki politiķi, gan uzskata, ka līdzšinējais ministrs Edgars Rinkēvičs būtu zaudējums Latvijas politikai. Reformu partija piekrītot atbalstīt koalīciju ar ZZS ir nepārprotami uzstājusi, lai VARAM nenonāk "zaļzemnieku" rokās, tādēļ, ja izdosies panākt vienošanos, šis postenis varētu tikt Nacionālajai apvienībai.
Reformu partija visticamāk pārraudzīs iekšlietu ministriju Riharda Kozlovska vadībā. Viņam amatu ir lūdzis saglabāt arī Valsts prezidents. Taču, ja neizdosies vienoties par kompromisu Reformu partija varētu saglabāt ārlietu, iekšlietu un vēl saņemt veselības ministra amatu. Jau tagad zināms, ka visticamāk nekādas iespējas saglabāt ministra amatu nebūs Danielam Pavļutam. Kuluāros izskanējis, ka viņš pēc Zolitūdes traģēdijas noraidījis Valda Dombrovska ierosinājumu, uzņemties atbildību pār būvniecības nozari un atkāpties, tādēļ tagad vairs nevarot pretendēt uz ministra portfeli.
Pagaidām drošas pozīcijas saglabāt amatu ir bezpartejiskajam satiksmes ministram Anrijam Matīsam.
Lomu ministru amatu sadalījumā spēlē arī gaidāmās Eiropas parlamenta vēlēšanas. Neoficiāli zināms, ka tajās ar pirmo numuru startēs nu jau demisionējošais premjers Valdis Dombrovskis, otrais numurs būs eiroparlamentārietei Sandrai Kalnietei, bet trešais Pabrikam.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pirmdien nolēma oficiāli aicināt "Vienotības" virzīto premjera amata kandidāti, pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu veidot nākamo valdību
"Vienotība" svētdienas vakarā valdes sēdē nolēmusi par Ministru prezidenta amata kandidātu virzīt pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu.
Reformu partijas (RP) valde un frakcija pirmdien nolēma atbalstīt Straujumu virzīšanai premjera amatam. Savukārt Nacionālā apvienība (NA) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) paudušas konceptuālu atbalstu.
Pašreizējais premjers Valdis Dombrovskis („Vienotība”) no amata atkāpās novembra nogalē, līdz ar to krita viņa vadītā valdība. Premjers atkāpās, uzņemoties atbildību par Zolitūdes traģēdiju, kad, sabrūkot lielveikala „Maxima" ēkas jumtam, gājuši bojā 54 cilvēki.
Līdz šim partijas nespēja atrast premjera amata kandidātu, kuru prezidents būtu gatavs nominēt šim amatam. Prezidents „izbrāķēja" aizsardzības ministru Arti Pabriku, bijušo kultūras ministru Intu Dālderi un bijušo ekonomikas ministru un tagadējo eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu, kā arī otro reizi nenominēja „Vienotības" virzīto Pabriku.
Prezidents deva partijām laiku līdz 7.janvārim vienoties par nākamā premjera amata kandidātu, pretējā gadījumā solot šajā dienā nosaukt savu kandidātu.
