Valdības vadītāja tiekas ar KNAB strīdniekiem

Vai konfliktam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir iespējams kāds saprātīgs risinājums? Un, ja ir iespējams, tad kāds tas būtu? Uz šiem jautājumiem ceturtdien, tiekoties ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku un viņa vietnieci Jutu Strīķi, mēģinās atbildēt valdības vadītāja Laimdota Straujuma. Vēlāk viņa ir iecerējusi tikties arī ar ģenerālprokuroru.

Cik tālu ir nonācis Streļčenoka un Strīķes konflikts? Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietniece Juta Strīķe ar tiesas lēmumu darbā tika atjaunota aptuveni pirms mēneša, 10. aprīlī. Jau nākamajā dienā otra priekšnieka vietniece Ilze Jurča, kura tobrīd pildīja KNAB vadītājas pienākumus, sasauca preses konferenci, lai pēc būtības pateiktu, ka viņa nesaprot, kā Strīķi var pilnībā atjaunot darbā:

„Jautājums ir par to, [ka] it kā no vienas puses Strīķes kundze ir atjaunojama amatā, bet no otras puses viņas vērtējums un tā spēkā esamība ir diskutabla.”

Zaudējot darbu, Strīķe zaudēja arī pielaidi valsts noslēpumam. Tādēļ, kā var noprast no Jurčas teiktā, Strīķi pat neielaida viņas vecajā kabinetā. „Formāli šeit viņai ir vieta, viņa var atrasties. Mēs viņai varam dot kādus uzdevumus vajadzības gadījumā, bet tālākais tiek risināts,” sacīja Jurča.

Tobrīd KNAB bija pieejams tikai dažu teikumu garais saīsinātais tiesas spriedums. Tādēļ Jurčai neesot bijis skaidrs, vai ir apstrīdēta tikai atlaišanas procedūra vai arī novērtēšana, uz kuras pamata notika atlaišana. Aprīļa beigās, kad kļuva pieejams pilns spriedums, tapa skaidrs, ka Strīķe ir atjaunota darbā, jo viņas novērtēšana tika veikta neatbilstoši likumam, proti, neievērojot termiņus un neizveidojot komisiju.

„Komisija.. Priekš kam komisiju, ja vērtējumu apstiprina iestāde kā tāda? Tur ir tik daudz neatbildētu jautājumu, ko faktiski vislabāk būtu atbildēt tiesai,” neizpratnē bija Jurča.

Turklāt tiesa nolēma, ka Strīķes atlaišana bija jāsaskaņo ar arodbiedrību, kam nepiekrita nedz Streļčenoks, nedz viņa vietniece Jurča.

Aprīļa beigās Satversmes aizsardzības birojs atjaunoja Strīķes pielaidi valsts noslēpumam. Tomēr Streļčenoks uzskata, ka tas ir darīts pārsteidzīgi. Strīķe nemaz neesot aizpildījusi visus tam nepieciešamos dokumentus. Tādēļ KNAB iesniedza sūdzību Ģenerālprokuratūrai par Satversmes aizsardzības biroja rīcību. Prokuratūra ir uzsākusi pārbaudi.

Tikmēr pret Strīķi viena aiz otras tiek ierosinātas divas disciplinārlietas. Viena, kā var noprast pēc publiskas informācijas, ir par to, ka priekšnieka vietniece ir ienākusi telpās, kur viņai bija liegts, jo viņai nebija pielaides valsts noslēpumam.

Premjere Laimdota Straujuma intervijā Latvijas Televīzijai situāciju nosauca par absurdu: „Es esmu ilgus gadus esmu bijusi vadītāja un pret katru cilvēku tomēr zināma elastība ir jāņem vērā, jo cilvēki ir dažādi. Un nevar cilvēkam, kurš nav ļoti precīzs uz minūti ierasties, bet viņš strādā ilgāk un ar lielu atdevi, pieprasīt konkrētajā minūtē būt konkrētajā vietā, zinot, ka tā nebūs. Tas ir, protams, vadītāja izpratnes jautājums. Bet tur konflikts ir tik daudz eskalējies, ka es vairs neredzu iespēju, ka viņi varētu kopā strādāt.”

Tomēr jautājums, ko darīt tālāk paliek spēkā. Strīķes advokāte Ilona Jirgena stāsta, ka viņas klientei faktiski esot noteikts gaitenis, pa kuru viņa drīkst pārvietoties biroja telpās, un vienīgajai katru dienu jāatskaitās priekšniekam par paveikto. Tas var draudēt ar vēršanos Eiropas Cilvēktiesību tiesā par diskrimināciju, jo pārējiem darbiniekiem katru dienu neesot jāatskaitās.

Straujuma uzskata, ka viņa šajā situācijā maz ko var darīt. Tomēr ilggadējais pretkorupcijas jautājumu pētnieks un KNAB Sabiedriski konsultatīvās padomes loceklis Valts Kalniņš uzskata, ka Straujuma ir vienīgā, kuras spēkos ir darīt vismaz kaut ko.

„Es nezinu… Galējā situācijā premjeram ar saviem resursiem ir vai nu jāsaka Streļčenokam (es tagad primitivizēju): „Mēs tev palīdzēsim to Strīķi atlaist, ja vajag, juristi aizsūtīsim, lai tu to varētu izdarīt korekti”. Vai arī jāsaka: „Streļčenok, vērtēsim, vai tu te vispār vari strādāt pēc visa šī,” variantus min Kalniņš.

Vidusceļa šajā situācijā īsti nav, piebilst Kalniņš. Un šķiet, viņam var piekrist ne viens vien šajā situācijā iesaistītais.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt