Valdības nama kāpnes arī pēc remonta nav izmantojamas cilvēkiem ar kustību traucējumiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Ar kārtējo nepatīkamo pārsteigumu saskārušies cilvēki ar kustību traucējumiem, ieraugot atjaunotās Ministru kabineta kāpnes Brīvības ielā Rīgā. Arī pēc remonta kāpnes nav pielāgotas invalīdiem, kuri pa tām uzbraukt nevar.

Ieeja Ministru kabinetā un Valsts kancelejā Brīvības ielā - uz to ved platas, elegantas granīta kāpnes ar sešiem pakāpieniem. Pagājušā gada nogalē šīs kāpnes sāka remontēt un skatam atklāja tikai pēc vairākiem mēnešiem. Tomēr jau kopš februāra kāpnes stāv apjoztas ar lentu, un tās lietot nevar. Un arī pēc remonta pa šejieni iekļūt ar invalīdu ratiņiem būtu teju neiespējami, jo uzbrauktuves vai pacēlāja uz atjaunotajām kāpnēm nav.

Jau vairākus mēnešus, kamēr centrālās kāpnes ir remontā, ieeja valdības ēkā tiek organizēta no Augstākās tiesas puses, taču arī tur pie durvīm ir vairāki pakāpieni un uzbrauktuves nav. Vienīgās sliedes uz pakāpieniem ir jau iekštelpās, taču tās traģikomiski ved tieši pakāpienu galā uzstādītajos koka paneļos, aiz kuriem sēž apsargi.

"Viennozīmīgi iekļūšana [Ministru kabinetā] šobrīd tiek nodrošināta,” Valsts kancelejas pārstāve Laine Kučinska skaidro, ka cilvēki ar īpašām vajadzībām valdības ēkā var iekļūt caur pagalmu, kur ir pacēlājs un lifts. Savukārt Ministru kabineta centrālajām kāpnēm remonta ietvaros uzbrauktuvi nemaz neesot bijis plānots uzstādīt.

„To ir plānots nodrošināt no Augstākās tiesas puses, ņemot vērā trepju augstumu. Jo tās trepes, kas ir no centrālās ieejas, ir ļoti augstas, un, lai nodrošinātu normālu uzbrauktuvi, pa kuru tiešām jebkurš var uzbraukt - tā uzbrauktuve būtu nenormāli liela un gara,” saka Kučinska.

Atbildi, kāpēc valdības nama centrālās kāpnes joprojām nav nodotas ekspluatācijā, izdodas rast Rīgas būvvaldē - izrādās, būvatļaujas darbība tikusi apturēta, jo sūdzību par vides pieejamības trūkumu iesniegusi biedrība „Nacionālo vērtību saglabāšanas misija”. Tomēr, kā skaidro būvvaldes pārstāve Ieva Luste, Rīgas domes Attīstības departaments tajā problēmu nav saskatījis un būvatļauju atstājis spēkā, jo galvenais, lai iekļūšana ēkā cilvēkiem ar kustību traucējumiem vispār tiktu nodrošināta.

„Ņemot vērā ēkas ieejas mezgla arhitektonisko simetriju, esošo dabīgā akmens kāpņu apjomu un slīpās uzbrauktuves izmaksas, tātad šie bija tie galvenie argumenti, kāpēc tika izlemts veidot vēl vienu ieeju papildus [no Elizabetes ielas], nevis pārveidot šo ieeju atbilstoši vides pieejamības prasībām," skaidro Luste.

Kā gan tas izskatīsies, ja pa lielajām, skaistajām kāpnēm brauks ar invalīdu ratiņiem, - ironizē invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstāvis Aigars Bolis, kurš pats jau daudzus gadus pārvietojas ratiņkrēslā. Viņš atceras, kā savulaik pats iekļuvis Ministru kabinetā.

„Kādu laiciņu atpakaļ kaut kur caur pagalmiem, caur ķēķi tiku vilkts, stiepts, apmēram tādā veidā tas tā ir bijis,” atceras Bolis.

Viņš Valsts kancelejas ierēdņiem minējis Vācijas Reihstāga piemēru, kur arī ir augstas kāpnes, bet ratiņkrēslā pa tām var uzbraukt no apakšas līdz augšai. Viņam gadījums ar atjaunotajām valdības kāpnēm raisa skumjas: „Tā kā tas viss ir izdarāms un uztaisāms, vienkārši ir skumji, ne tik daudz dusmas, jo to nosaka normatīvie akti, ko pati valdība ir pieņēmusi un akceptējusi, kas tur sēž, to nosaka Eiropas standarti. Patiesībā šis ir kārtējais moments, kur tiek parādīts, ko valsts domā par savu tautu. Zinu, ja tās kāpnes tur tā paliks, tad cilvēku ieiešana kaut kādās ēkās vienmēr tā arī paliks pa ķēķa durvīm.”

Bolis gan uzsver, ka „Apeirons” iestājas par saprātīgu vides pielāgojumu, un valdības ēkas gadījumā diskusijas par labāko risinājumu vēl turpināsies. Tomēr, runājot par dažādu ēku pielāgojumu kopumā, eksperts pauž nožēlu, ka nereti tiek izmantotas tā saucamās „alternatīvās metodes” - mobilie transportieri, rampas un sliedes, ko reāli dzīvē nevar izmantot.

Bolis vērtē, ka kopš deviņdesmito gadu sākuma vide Latvijā cilvēkiem ar invaliditāti ir kļuvusi krietni pieejamāka un ir arī daudz labu piemēru. Tā, piemēram, daudzas aptiekas gada laikā kopš „Apeirona” kampaņas ar nemaz ne tik lieliem ieguldījumiem spējušas atrisināt invalīdu piekļuves jautājumu. Tomēr Bolis ar skumjām secina, ka kopumā vides pieejamībā joprojām krietni atpaliekam ne vien no Rietumvalstīm, bet arī kaimiņzemēm Lietuvas un Igaunijas. Tādēļ „Apeironam” darba sabiedrības izglītošanā netrūkšot vēl gadu desmitiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti