Pirmais seminārs par valsts apdraudējuma pārvarēšanu tika organizēts jau pērnā gada rudenī Rēzeknē. Interese bija liela - no visām 22 pašvaldībām ieradās to vadītāji. „Mēs piedāvājām potenciālu scenāriju, kas vairāk vai mazāk ir saistīts ar notikumu konkrētās pašvaldības teritorijā. Attiecīgo pašvaldību vadītājiem jābūt zināšanām un spējām par komandķēdi, resursiem, kas ir nepieciešami,” skaidro Iekšlietu ministrijas pārstāvis Dmitrijs Trofimovs.
Līdzīgs seminārs noticis arī Kurzemē, un Ministru kabinets pieņēmis lēmumu uzdot Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām turpināt tos organizēt arī Rīgā un Pierīgā.
Tāpat lēmums paredz, ka Aizsardzības ministrijai jāinformē Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) un Kultūras ministrija par Krievijas televīziju satura ietekmi “uz iedzīvotāju morāli un vērtībām, mudinot pievērst īpašu uzmanību pozitīvās informācijas izplatīšanai”.
NEPLP lēmuma saturu pagaidām nekomentē, jo vēl neesot saņēmusi tā tekstu. Bet Kultūras ministrijā noliedz jebkādu mēģinājumu ietekmēt Latvijas mediju saturu. „Es domāju, ka tur ir sanācis jebkurā gadījumā pārpratums vai pārsteigšanās. Ja runājam par mediju politiku, nav par pozitīvām ziņām vai to veicināšanu vai, pasarg dievs, propagandu, runa ir par uzmanīgu Krievijas radīto ziņu par Latviju uzraudzīšanu, monitorēšanu,” saka ministrijas Mediju politikas izstrādes darba grupas vadītājs Mārtiņš Kaprāns.
Arī Aizsardzības ministrijā kategoriski noliedz plānus ietekmēt mediju saturu, mudinot pastiprināti izplatīt pozitīvu informāciju. „Protams, pozitīva informācija jebkuram cilvēkam vienmēr ir laba lieta. Bet pozitīvas informācijas izplatīšana, sludināšana - nu nē. Mūsu informatīvās telpas pamatvērtības ir mediju neatkarība, iespēja izmeklēt dažādas lietas, to skaitā, ko valsts dara, ko valsts nedara, tās jau ir tās vērtības, ko mēs mēģinām aizsargāt,” saka Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.
Izrādās, ministru kabineta protokollēmumā iekļautā piebilde par pozitīvu ziņu izplatības veicināšanu cēlusies no Latgales pašvaldību vadītājiem. Viņi pauduši raizes par to, ka Latgales informatīvajā telpā nomācošā vairākumā cirkulē negatīvā informācija.
Arī pētnieks Mārtiņs Kaprāns atzīst – Krievijas mediji ļoti aktīvi veido Latvijas kā neizdevušās valsts tēlu. Ietekmēt Latvijas mediju saturu gan nekādā veidā neesot paredzēts.