Valdības aicinājums studēt eksaktās zinātnes humanitāro virzienu popularitāti nemazina

Pašlaik pilnā sparā noris topošo studentu uzņemšana augstskolās. Jau vairākus gadus valdība topošos studentus aicina dzīvi saistīt ar eksaktajām zinātnēm, tomēr aizvien populāras ir humanitārās un sociālās zinātnes.

Renāte šogad teju ar izcilību absolvēja Siguldas Valsts ģimnāziju. Meitenes nākotnes plāni saistās ar studijām augstskolā, tomēr viņa aizvien nav droša par savu izvēli - studēt humanitārās vai eksaktās zinātnes. „Es esmu pabeigusi humanitārā virziena klasi un no humanitārā virziena parasti negaida, ka ies studēt biznesu, kur arī jāmācās augstākā matemātika. Es uzskatu, ka tieši tas, ka tu mācies to, kas tev varbūt dažkārt nepadodas, padara par vairāk vispusīgāku cilvēku un ka tu varēsi vairākās jomās darboties nākotnē,” pārliecināta Renāte.

Ilgu laiku Renāte apsvēra studijas komunikācijas zinātnē. Tomēr, vēršot skatu nākotnē un izvērtējot budžeta vietu iespējas, pašlaik sliecas par labu uzņēmējdarbībai Rīgas Tehniskajā universitātē. „Es dzirdu, ka man ļoti daudzi apkārtējie iet studēt valodas, žurnālistiku. Tieši varbūt tas nostrādāja un lika mainīt viedokli.”

Tomēr ne visi topošie studenti izsver savas nākotnes darba iespējas. Jūrmalas Valsts ģimnāzijas absolvente Santa plāno iestāties vienā no populārākajām studiju programmām - komunikācijas zinātnē. „Es tiešām vēlos mācīties to, kas mani interesē, un es domāju, ka šī ir tā lieta tiešām, jā,” saka Santa.

Neskatoties uz to, ka Ekonomikas ministrija ilgtermiņā humanitāro un sociālo zinātņu jomā paredz speciālistu pārprodukciju, Santa savā studiju izvēlē to neņem vērā. „Par to es nedomāju, vai es pēc tam dabūšu to darbu vai nē. Es vairāk domāju par to, kas mani interesētu. Es domāju - ja cilvēks labi mācās un viņš dara to, kas viņam patīk, viņš spēj izsisties arī tajā pūlī ārā.”

Ekonomikas ministrija prognozē, ka nākotnē lielākais darbaspēka iztrūkums būs dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, matemātikā, informācijas tehnoloģijās, kā arī lauksaimniecībā. Atsaucoties uz ministrijas prognozēm, izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP) norādījis, ka jāveic budžeta vietu pārdale augstskolās, samazinot budžeta vietu skaitu studiju virzienos, kas jau šobrīd veido darba spēka pārprodukciju.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvis Anatolijs Melnis stāsta, ka budžeta vietu pārdale notiek jau kopš 2001.gada, tomēr ne visos gadījumos tas ir risinājums. „Ir studiju programmas, kur budžeta vietu palielinājums vairāk nav iespējams, jo nav studētgribētāju. Vai arī ir nepietiekoša sagatavotības līmeņa studētgribētāji.”

Arī Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāne Inta Brikše budžeta vietu pārdalē neredz atrisinājumu izmaiņām nākotnes darba tirgū. „Man visu laiku apgalvo, ka tie mums trūkst un tie mums trūkst, un vēl šito mums trūkst, bet jautājums - tā jau nav tiešā sasaite - budžeta finansējums izglītībai un nodrošinājums darba tirgū. Tāpēc, ka tās ir divas nesasaistītas lietas,” norāda Brikše.

Anatolijs Melnis apstiprina, ka jauniešu studiju izvēli ietekmē ne tikai budžeta vietu daudzums,  problēmas saknes meklējamas jau pirms augstskolas. „Noteikti tā problēma ir sarežģītāka un sākas jau ar pamatskolu un vidusskolu, kur jāatrod iespējas, kā šīs zinātnes eksaktajos priekšmetos - matemātikā, fizikā un ķīmijā – paaugstināt.”

Lai arī Rīgas Tehniskās universitātes rektors Leonīds Ribickis budžeta vietu pārdali atbalsta, arī viņš norāda uz nepieciešamajām izmaiņām pamata un vispārējās izglītības nozarē: „Tāds fakts, ka tur laikam ap 1000 vai mazliet vairāk absolventu liek eksāmenu fizikā, tas taču ir smieklīgi. Nu, ķīmijā, man liekas, ir vēl mazāk, tur tikai daži simti pa visu Latviju. Bet tātad viņi vispār netiek gatavoti  eksaktajām un inženierzinātnēm.”

Ribickis norāda uz risinājumu, kā uzlabot absolventu stāvokli, iestājoties augstskolās un pēcāk arī darba tirgū. „Vidusskolās jāatjauno sistēma, ka visiem ir jāiemācās, lai viņi būtu spējīgi pēc tam izvēlēties. Jo tagad jau tie jaunieši faktiski ir apdalīti, beidzot ģimnāziju, ka viņi nav mācījušies to, kas viņiem pēc tam būtu daudz jāzina.”

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvis Anatolijs Melnis norāda, ka jau pašlaik veltīti struktūrfondi, veiktas renovācijas un piedāvāti moderni uzskates materiāli, lai skolēnu vidū veicinātu interesi par eksaktajām zinātnēm.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt