To paredz Saeimas ceturtdien, 21.aprīlī apstiprinātie grozījumi Imigrācijas likumā. Šie grozījumi Saeimā tika skatīti pusotru gadu – kopš 2014.gada novembra.
Ierobežojumi attieksies uz gadījumiem, kad tiesības pieprasīt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā šo valstu pilsoņi ieguvuši, veicot ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā, nekustamā īpašuma iegādē, valsts vērtspapīros vai Latvijā reģistrētu banku kapitālā.
Saeima paziņojumā medijiem norāda, ka termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu varēs ierobežot trešo valstu pilsoņu daudzuma, draudu nacionālajai drošībai vai negatīva iespaida uz ekonomikas attīstību dēļ.
Noteikts, ka ārzemniekiem - trešo valstu pilsoņiem - uzturēšanās atļauju izsniegšanu varēs apturēt uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem. Valdībai, izvērtējot ietekmi uz nacionālo drošību vai valsts ekonomisko attīstību saistībā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu un koncentrāciju noteiktā valsts teritorijā, būs jāizdod noteikumi un jānosaka, kuras trešās valsts pilsoņiem un uz kādu termiņu aptur attiecīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanu.
Ar likuma grozījumiem papildināti nosacījumi par termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanu uz pieciem gadiem ārzemniekam, kurš būs ieguldījis kapitālsabiedrības pamatkapitālā, to palielinot vai dibinot jaunu uzņēmumu. Tiek palielināts minimālais ieguldījums šajos uzņēmumos, un turpmāk tie būs 50 000 eiro līdzšinējo 35 000 vietā kapitālsabiedrībā, kurā strādā ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 miljonus eiro. Šādiem uzņēmumiem turpmāk nodokļos valsts un pašvaldību budžetos būs jāiemaksā vidēji ne mazāk kā 3300 eiro mēnesī.
Veicot ieguldījumu viena uzņēmuma pamatkapitālā, turpmāk uzturēšanās atļauju izsniegs ne vairāk kā 10 ārzemniekiem, kuri katrs ieguldījis uzņēmumā un samaksājis valsts budžetā 10 000 eiro. Līdz šim šādu atļauju izsniedza ne vairāk kā trīs ārzemniekiem.
No 150 000 eiro uz 100 000 eiro samazināts ieguldījums kapitālsabiedrībā, kas nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Regulējumā noteikts, ka uzturēšanās atļauja ārzemniekam būs spēkā, ja šāds uzņēmums nodokļos nomaksās ne mazāk par 100 000 eiro. Savukārt par nepilnu pirmo pārskata gadu kopš uzturēšanās atļaujas izsniegšanas valsts un pašvaldību budžetos iemaksātie nodokļi kopā vidēji mēnesī būs ne mazāk kā 8300 eiro.
Tāpat noteikts ieguldījums 100 000 eiro apmērā uzņēmuma pamatkapitālā, kurš kopā ar vienu vai vairākiem meitas uzņēmumiem kopā nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku, un to kopējais gada apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 miljonus eiro. Kā papildu nosacījums visiem ieguldījumiem uzņēmumos uzturēšanās atļauju saņemšanai noteikta 10 tūkstošu iemaksa valsts budžetā.
Deputāti šodien atbalstīja priekšlikumu, kas paredz 5000 eiro iemaksu valsts budžetā, ārzemniekam pieprasot atkārtotu uzturēšanās atļauju.
