Tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri līdz 24. maijam (ieskaitot) jeb 90. dienai kopš kara sākuma Ukrainā ir pieteikušies atbalstam Latvijā, to saņem vai saņemamā atbalsta periods drīzumā beigsies, primāri sniedzamo atbalstu — izmitināšanu un/vai pārtiku –
papildus varēs saņemt vēl 30 dienas, taču kopā ne vairāk kā 120 dienas, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi.
Primārā atbalsta periods līdz šim bija noteikts 90 dienas kopš Ukrainas civiliedzīvotāja atbalsta saņemšanas uzsākšanas.
Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāji, kas primāri sniedzamajam atbalstam – izmitināšanas un pārtikas nodrošināšanai – pieteiksies no šā gada 25. maija, atbalstu izmitināšanai varēs saņemt līdz 90 dienām, un pārtikai – līdz 30 dienām.
Premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka valdība aicinās Saeimu attiecināt grozījumus ar termiņu jau no 24. maija, lai nerastos pārrāvumi finansējuma piešķiršanā.
“Plāns ir tālāk no šīs ļoti dārgās – un tas ir nodokļu maksātājiem dārgās – palīdzības programmas, kur ienākošie bēgļi nevis nonāk kā daudzās valstīs, teiksim, koptelpās, sporta zālēs, bet nonāk viesnīcās. Un tās viesnīcas, kas piedalās [izmitināšanā] mūsu valstī, ir ļoti dažādas. Skatīties, kā mēs varētu labāk virzīt pabalstu, lai viņš iet, pirmkārt, Ukrainas bēgļiem. Nevis mūsu dažādām industrijām,” atzīmēja Kariņš.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šim mērķim būs nepieciešams papildu finansējums līdz 8,475 miljoniem eiro, tostarp līdz 5,085 miljoniem eiro izmitināšanai un līdz 3,39 miljoniem eiro ēdināšanai. Finansējumu plānots piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Tāpat ar grozījumiem iecerēts par brīvprātīgu Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu atļaut atlīdzību saņemt arī juridiskām personām, lai palīdzētu segt saistītās izmaksas. Grozījumi paredz noteikt, ka arī juridiska persona, kura sev piederošā mājoklī bez maksas izmitina vienu vai vairākus Ukrainas civiliedzīvotājus, ir tiesīga saņemt atlīdzību ar izmitināšanu saistītu papildu izmaksu kompensēšanai.
Izmaiņas atbalsta termiņa pagarināšanā vēl jāatbalsta Saeimai.
NVO sektors un pašvaldības aicina valdību domāt par ilgtermiņa stratēģiju bēgļu atbalstam
Radušos situāciju ar atbalsta sniegšanu kopumā otrdien apsprieda arī vairākas pašvaldības. Piemēram, Siguldas novadā, kur izmitināti vairāk nekā 450 bēgļi, atbalsta strauju “nogriešanu” salīdzina ar aukstu dušu, kas ir nepatīkama kā bēgļiem, tā vietvarām. Tāpat kā nevalstiskās organizācijas (NVO), arī pašvaldības aicina valdību domāt par ilgtermiņa stratēģiju bēgļu atbalstam. Arī tiem, kas strādās, bet dzīvos trūcīgi.
Siguldas novada domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics (Nacionālā apvienība) sacīja: “Mēs jau esam trīsreiz pārskatījuši budžeta izdevumus, un šobrīd tas ir negodīgi pret mums,
jo sociālais dienests šobrīd patiesībā jau vairs nestrādā uz iedzīvotājiem, un iedzīvotāji jau ir dusmīgi, ka viņi nevar saņemt tos pakalpojumus.
Viņi saprot situāciju, un tomēr ir lietas, ko mēs nevaram atlikt. Tā situācija ir ļoti smaga arī attiecībā uz sociālo palīdzību, kas šobrīd ir jādubulto.”
Tāpat pašvaldības kritizēja valdības vilcināšanos. Lai gan tas, ka atbalsta termiņi drīzumā beigsies, bijis skaidrs, lēmumi atlikti uz pēdējo brīdi. Un tieši neziņa bēgļiem rada papildu stresu.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) norādīja: “Es ieteiktu katram lēmumu pieņēmējam pabūt kopā ilgāku laiku ar šiem bēgļiem. Tad viņi saprastu, ka šis ir tas gadījums, kad ir jābūt pilnīgi citam lēmumu pieņemšanas veidam un arī attieksmei, jo tie cilvēki ir gājuši cauri ellei un mēs viņiem nevaram to nodarīt otrreiz.”
Arī viesnīcas paudušas raizes par to, kā tālāk nodrošināt ēdināšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem, ņemot vērā vēl pagājušajā nedēļā izplatīto lēmumu – ēdināšanu apmaksāt vairs tikai pirmās 30 dienas. Kā skaidroja Viesnīcu un restorānu asociācijā, ir viesnīcas, kas būtu gatavas uz laiku ēdināt no savas kabatas, un ir viesnīcas, kas to pārtrauc.
Piemēram, viesnīcā “Riga Islande Hotel” pašlaik mitinās ap 250 Ukrainas bēgļu. Atbalstam līdz šim noteiktais 90 dienu termiņš vēl nevienam no viņiem nav pienācis, bet ir tuvu tam. Pilnīgi visi šajā viesnīcā izmitinātie cilvēki no Ukrainas te uzturas vairāk par pieminētajām 30 dienām. Vēl pirms otrdien pieņemtā valdības lēmuma neviens viņiem ēdināšanu nav atteicis.
Bēgle no Kijivas apgabala Marija sacīja: “Mēs šeit esam kopš 9. marta, kā mūs šeit ēdināja todien, tā baro aizvien. Ēdu gan es, gan bērns. Par to, protams, liels paldies viesnīcai. Mums nekas nav mainījies, neviens te nestaigā izsalcis. Ir cepumi, ūdens, kafija.”
Savukārt Jūlija, kas uz Latviju atbēgusi no Irpiņas, pauda: “Brokastojām, jā. Ļoti gardas brokastis, paldies viesnīcai. Un tikko kā pusdienojām. Ļoti ceram, ka mūs turpinās ēdināt, jo viesnīcā ir grūti bērnu paēdināt. Pats vari kādu sviestmaizi apēst, bet bērnu vajag kārtīgi pabarot.”
Viesnīcas “Riga Islande Hotel” valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš sacīja: “Tagad ir tāds caurums šajās dienās, kad teorētiski ēdināšana nebūtu jāpiedāvā šiem cilvēkiem, tā netiek apmaksāta no valsts puses, taču uzņēmēji to dara. Mēs riskējam, protams, ar to, ka mēs varam nesaņemt par to finansējumu.”
KONTEKSTS:
Krievijas sāktais karš ir piespiedis bēgļu gaitās doties miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, tai skaitā ukraiņu bērnus. Visvairāk bēgļu uzņem Ukrainas kaimiņvalsts Polija.
Arī Latvija uzņem kara bēgļus, un saskaņā ar valdības apstiprināto plānu Latvijā paredzēts nodrošināt atbalstu kopumā līdz 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājiem. Plāna īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro. Latvija arī apņēmusies atrast mācību iestādes kara bēgļu bērniem, lai viņi neiekavē mācību procesu.
Tomēr vairākām Latvijas pašvaldībām ir bažas par Ukrainas bēgļu izmitināšanu pēc valsts atbalsta beigām.
