Valdība vienojas par Ukrainas bēgļu pārdali starp pašvaldībām

Ministru kabinets (MK) otrdien, 5. aprīlī, akceptēja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma grozījumus, kas ļaus tos bēgļus, kas Latvijā vēl ieradīsies, pārdalīt starp dažādām pašvaldībām, atslogojot Rīgu un citas pilsētas, kur bēgļu pašlaik ir visvairāk. Likuma grozījumi vēl jāskata Saeimā.

Valdībā akceptētie likuma grozījumi paredz – MK noteiks katrā pašvaldībā izmitināmo Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu proporcionāli vietējo iedzīvotāju skaitam. Ja pašvaldība būs sasniegusi MK noteikto maksimumu, nākamie patvēruma meklētāji tiks novirzīti uz citām pašvaldībām.

"Jābūt vispārējam principam un jābūt arī solidaritātei starp pašvaldībām, jo, ņemot vērā lielo noslodzi, kas izveidojas Rīgā un citās lielajās pilsētas, būtu tikai taisnīgi, ja citas pašvaldības arī piedalās," preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja iekšlietu ministre Marija Golubeva ("Attīstībai/Par!").

Bēgļu pārdalē tiks ņemts vērā pašvaldībā līdz šim izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaits un arī vietvaras izmitināšanas iespējas, teica ministre.

Pašvaldību pārstāvji gan aizrādīja, ka valdības izvēlētā pieeja ir pārāk vienkāršota un mehāniska. Viņuprāt, pie sadales būtu jāņem vērā ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī pašvaldības spējas piedāvāt pakalpojumus. Piemēram, vai bēgļu bērniem būs vietas dārziņā un pieaugušajiem – darbs?

"Tas ir mehānisks sadalījums, bet te jābūt kādiem apzinātiem apstākļiem, ko pašvaldības var piedāvāt. Ir vairākas situācijas bijušas, kad Ukrainas iedzīvotāji, ieraugot šo apdzīvoto vietu, no autobusa ārā nekāpj. Šie cilvēki, kas grib palikt, viņiem pirmais jautājums ir "skolas, bērnudārzi un es gribu strādāt"," teica Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

Ministre gan norādīja, ka valsts apmaksāto izmitināšanu nebūs iespējams piemērot katra patvēruma meklētāja individuālajām vajadzībām. "Līdz ar to, ja Ukrainas iedzīvotājs vēlas izmantot valsts apmaksātu pakalpojumu par izmitināšanu, tad būs piedāvājumi arī citās pašvaldībās. Ja Ukrainas civiliedzīvotājs vēlas pats atrast izmitināšanas vietu un to apmaksāt, tad mēs nekāda gadījumā neliksim šķēršļus," norādīja Golubeva.

Grozījumi likumā paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) uzraudzīs pašvaldību spēju atbalsta sniegšanā un nepieciešamības gadījumā novirzīs Ukrainas bēgļus uz tām pašvaldībām, kuru iespējas ļauj sniegt nepieciešamo atbalstu, informēja Iekšlietu ministrijā (IeM). VUGD uzturēs informāciju par pašvaldībās izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu un aktualizēs to vismaz reizi diennaktī atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai.

Lai Ukrainas civiliedzīvotājiem mazinātu administratīvo slogu, grozījumi likumā paredz, ka dokumentus vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Ukrainas civiliedzīvotāji varēs iesniegt arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros, no kurienes tos nosūtīs Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

IeM atzina, ka konstatētas situācijas, kad Ukrainas bēgļiem ir jāiesniedz dokumenti, kurus nepieciešams saņemt no Ukrainas, bet Krievijas Federācijas izraisītā kara dēļ tas nav iespējams. Šajos gadījumos dokumenti tiks pieņemti bez apliecinājuma, un atbildīgās institūcijas, izvērtējot apstākļus un katru gadījumu atsevišķi, varēs pieļaut izņēmumus un neuzstāt uz šādu dokumentu iesniegšanu vai uzrādīšanu. Turklāt, ja personu rīcībā būs PSRS laikā saņemti atbilstoši dokumenti, tiks pieļauta iespēja izmantot arī šos dokumentus. Ja radīsies pamatotas šaubas par iesniegtā vai uzrādītā publiskā dokumenta autentiskumu, institūcija būs tiesīga atteikt šāda dokumenta pieņemšanu.

Nodarbinātības jomā grozījumi likumā arī paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri ieguvuši pedagoģisko izglītību,  būs iespēja strādāt profesionālās un interešu izglītības, kā arī svešvalodu apguves jomās. Tas risinās pedagogu trūkumu izglītības iestādēs.

Turpmāk pilngadīgam Ukrainas civiliedzīvotājam būs tiesības turpināt iepriekš uzsākto profesionālās izglītības ieguvi un  izglītības ieguvi privātās izglītības iestādēs.

Likumprojekts paplašina nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem tiesības turpināt iegūt izglītību arī pašvaldību profesionālās ievirzes izglītības iestādēs pašvaldības budžeta līdzekļu ietvaros, tādējādi dodot tiesības nezaudēt profesionālās zināšanas un iemaņas.

Grozījumi likumā paredz, ka darba devējs būs tiesīgs nodarbināt Ukrainas civiliedzīvotāju bez pirmreizējās obligātās veselības pārbaudes veikšanas trīs mēnešus kopš darba līguma noslēgšanas dienas. Šis izņēmums neattieksies uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbos, kas saistīts ar risku citu cilvēku veselībai.

Minētie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi uz tuberkulozi (ārsta apskati un plaušu rentgenoloģisko izmeklēšanu), lai profilaktiski atklātu tuberkulozes gadījumu personai, kas strādā ar  bērniem. Ņemot vērā ļoti augsto tuberkulozes izplatību Ukrainā, kas ir ievērojami augstāka nekā Latvijā, šādas profilaktiskās apskates darbiniekiem, kas strādā ar bērniem, būtu jāveic pēc iespējas ātrāk. Tāpat arī šie noteikumi paredz minimāla apjoma veselības pārbaudi darbiniekiem, kas strādā ar nefasētu pārtiku, lai identificētu zarnu infekcijas slimību nēsātājus un tādējādi novērstu ar pārtiku saistītu zarnu infekcijas slimību uzliesmojumus.

Savukārt, lai nodrošinātu Ukrainas civiliedzīvotāju nozīmēto zāļu terapijas nepārtrauktību, pamatojoties uz Latvijas ārstu sniegtajām rekomendācijām, grozījumi likumā nosaka, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuriem pienākas zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija, sešus mēnešus, sākot no 2022. gada 24. februāra, zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumus segs pilnā apmērā – tāpat kā patvēruma meklētājiem un trūcīgām personām.

Vēl grozījumi likumā paredz, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem būs tiesības bez maksas saņemt Latvijas Nacionālā arhīva sociāli tiesiskās izziņas un ar to saistīto dokumentu kopijas un, ja vajadzīgs,  šo izziņu tulkojumu krievu valodā. 

Likuma grozījumus skatīšanai Saeimā plānots iesniegt iespējami drīz, un cerams, ka tie tiks iekļauti jau šīs nedēļas parlamenta darba kārtībā, sprieda ministre. Ukrainas civiliedzīvotāju pārdales mehānismu starp pašvaldībām noteiks Ministru kabineta noteikumos.

Latvijā līdz šim iebraukuši vairāk nekā 18 000 Ukrainas civiliedzīvotāji; vairāk nekā 12 000 ir izsniegta uzturēšanās atļauja un vīza, sacīja ministre, norādot – tā kā bēgļu skaits Latvijā pārsniedzis iepriekš lēsto 10 000 cilvēku slieksni, ir izstrādāts plāns vēl 30 000 Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai.

Jaunais plāns vēl nav iesniegts skatīšanai valdībā, jo pirms tam ir nepieciešama politiska vienošanās par finansiālajiem resursiem šī plāna ieviešanai, skaidroja iekšlietu ministre.   

KONTEKSTS

Valdības februāra otrajā pusē atbalstītais, Iekšlietu ministrijas izstrādātais plāns paredzēja 10 000 Ukrainas kara bēgļu uzņemšanu Latvijā. Plāns nosaka bēgļu izmitināšanu, pirmās nepieciešamības preču izdali, vakcināciju pret Covid-19, testus, kā arī citu palīdzību. Plāns paredzēja bēgļus izmitināt viesnīcās.

Krievijas sāktā kara dēļ no Ukrainas uz ārvalstīm bēgošo cilvēku skaits pārsniedzis 4,1 miljonu, piektdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācija.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt