Elektrības tirgus atvēršanu valdība iepriekš atlika no šī gada aprīļa līdz nākamā gada 1.janvārim, kad vairs nepastāvēs regulētie elektroenerģijas tarifi un paredzams, ka elektroenerģijas kopējā cena mājsaimniecībām 2015.gadā vidēji pieaugs aptuveni par 30% - 40%, norādīts projekta anotācijā.
Pašvaldības nodrošina dzīvokļa pabalstu, kas ir viens no pašvaldības obligāti izmaksājamiem sociālās palīdzības pabalstiem, un līdz šim nepastāvēja vienoti kritēriji un nosacījumi par elektroenerģijas kā obligātu dzīvokļa pabalsta sastāvdaļu.
Taču daudzām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ir grūtības norēķināties par siltumenerģiju, elektroenerģiju un citiem ar mājokli saistītiem izdevumiem. Palielinoties izdevumiem par elektroenerģiju, tai skaitā par siltumu, un attiecīgi kopējiem izdevumiem par mājokli, būs nepieciešama papildus palīdzība, projekta anotācijā norada Labklājības ministrija.
Valdības atbalstītais likuma projekts paredz, ka no 2015.gada 1.janvāra valsts sniegs atbalstu trūcīgām un maznodrošinātām personām (mājsaimniecībām), ņemot vērā elektroenerģijas kopējās cenas pieaugumu.
Projekts paredz, ka pašvaldības nodos informāciju par konkrētām trūcīgajām un maznodrošinātajām personām (mājsaimniecībām) tam elektroenerģijas tirgotājam, kura klienti ir šīs personas. Saņemot šīs ziņas, tirgotāji atbilstoši piešķirtā atbalsta apmēram samazinās trūcīgo un maznodrošināto rēķinus par elektroenerģiju.
Ja kāds klients atsakās tirgotājam nodot šo informāciju, tad alternatīvs risinājums ir sniegt atbalstu sociālās palīdzības ietvaros no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Likumprojekts nosaka, ka atbalsta apmērs ir pieci eiro personai (mājsaimniecībai) mēnesī, kas attiecas uz kopējo rēķina summu. Likumprojekts paredz visiem vienādu atbalsta apmēru, kas tiek novērtēts pēc patēriņa par 100 kilovatstundām (kWh) mēnesī neatkarīgi no patēriņa un mājsaimniecības lieluma.
Likumprojekts paredz, ka atbalsta summa samazina saistības pret tirgotāju, praktiski tas var nozīmēt, ka tirgotājs dzēsīs iepriekšējo periodu parādu par šādus summu, samazinās kārtējo rēķinu par šādu summu vai uzkrās to avansā.
Praksē avansa uzkrāšanās ir maz iespējama, taču, ievērojot labas pārvaldības principus, likumprojekts teorētiski paredz, kā rīkoties šādā situācijā - elektroenerģijas tirgotājs šo summu izmaksā personai.
Ekonomikas ministrija saņems apkopotus datus par atbalsta saņēmējiem pa pašvaldībām. Ekonomikas ministrija šos datus izmanto situācijas monitoringam un nepieciešamā finansējuma plānošanai.
Konkrētām mājsaimniecībām sniegto atbalstu kontrolēs pašvaldības.
Likumprojektā paredzēto atbalstu varēs saņemt persona (mājsaimniecība), ja tai ir noslēgts līgums ar elektroenerģijas tirgotāju. Tādējādi valsts atbalsts neattieksies uz denacionalizēto ēku īrniekiem, mājsaimniecībām, kuras elektroenerģiju saņem pastarpināti no ēku apsaimniekotājiem, sociālo māju īrniekiem. Lai likvidētu nevienlīdzīgo attieksmi pret šīm personām (mājsaimniecībām), pašvaldībai saistošajos noteikumos būtu jāparedz papildu atbalsta sniegšana no sava budžeta līdzekļiem sociālās palīdzības ietvaros, tai skaitā zemu ienākumu mājsaimniecībām ar vecuma un invaliditātes pensiju saņēmējiem un daudzbērnu ģimenēm.
Īrnieku gadījumā, atbalsts būtu jānovirza personai, kurai ir līgumsaistības ar elektroenerģijas tirgotāju (saimnieks, izīrētājs), taču tādā gadījumā atbalstu saņemtu personas, kas nav likumprojekta mērķa grupa un nebūtu iespējams pārliecināties, ka valsts atbalsts ir novirzīts likumprojekta mērķa grupai. Savukārt, abu personu – gan sociālā dienesta klienta, gan saimnieka/ izīrētāja, norādīšana datu bāzēs prasītu papildus izmaiņas datu bāzē un radītu papildus slogu administrēšanā, skaidro Labklājības ministrija.
