Viņš norādīja, ka mērķis ir līdz 28. maijam pieņemt tādu regulējumu, lai Saeima varētu atļaut valdībai "pieregulēt vienu, otru jomu" bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas.
Pēc Kariņa teiktā, valdībai ir vajadzīga plašāka rīcības spēja, ja ir vajadzīga ātra rīcība jaunu slimību uzliesmojumu gadījumā.
Likumā par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli noteikts, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktajā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
Pašlaik ārkārtējā situācija izsludināta līdz 9. jūnijam, un nav zināms par plānu to pagarināt.
KONTEKSTS:
Ārkārtējo situāciju Covid-19 dēļ Latvijā izsludināja 12. martā, nosakot, ka mācības skolās notiks attālināti, tāpat kā iespēju robežās valsts un pašvaldību iestāžu darbs. 29. martā valdība lēmusi, ka ārpus mājām vienkopus būs ļauts atrasties tikai 2 cilvēkiem vai arī vienas mājsaimniecības locekļiem un jāievēro 2 metru distance. Vēlāk ārkārtējā situācija pagarināta līdz 9. jūnijam, bet ir mīkstināti iepriekš noteiktie striktie ierobežojumi - atļauta pulcēšanās līdz 25 cilvēku lielām grupām, ievērojot divu metru distanci.
Lai nodefinētu kritērijus, pēc kuriem izvērtēt ierobežojumu mīkstināšanu vai noteikšanu, veselības ministre aprīlī ieteica modeli 4x4. Tas nozīmē, ka pasākumu pielāgošanu vērtē četru nedēļu posmā, ņemot vērā četras jomas:
- epidemioloģiskie nosacījumi un kritēriji par to, cik saslimušo un mirušo, kā arī - vai veidojas slimības uzliesmojuma puduri;
- veselības aprūpes sistēmas noslodze;
- situācija ārvalstīs;
- sabiedrības drošība, pasākumu kontroles iespēja, kā arī sabiedrības psiholoģiskā labklājība.
