Valdība vairs neapsver iespēju izpirkt "airBaltic"

Kopš vakardienas no dienas kārtības izsvītrota iepriekš daudz apspriestā iespēja valstij atpirkt nacionālo aviokompāniju "airBaltic", ja otrs akcionārs nepiekritīs valdības nosacījumiem. Tagad skaļāk tiek runāts par iespēju lidsabiedrību pārdot. Iepriekš gan spekulācijas par iespējamām aizkulišu sarunām ar potenciālo "airBaltic" pircēju valdības pārstāvji noliedza. Kāpēc vairs kā plāns B netiek apspriests atpirkšanas darījums, Kristīnes Jančevskas komentārā.
*
Ieguldīt, atpirkt vai pārdot akcijas - tie ir trīs varianti, starp kuriem valstij jāizvēlas attiecībā uz nacionālo aviokompāniju "airBaltic". Valdības pamat retorika šajā jautājumā ir nemainīga - valsts ir gatava ieguldīt, ja privātais akcionārs piekrīt valdības izvirzītajiem nosacījumiem. Taču privātais akcionārs nemaz nesteidz valdības prasībām piekrist, jo patiesībā lielāka valsts līdzdalība kompānijā privātajam akcionāram nemaz tā īsti nav vajadzīga. Daudz izdevīgāk ir tikt pie lielāka kumosa lidsabiedrībā pa lēto un par aizlienētu naudu, nekā izlaist varas grožus no rokām.
Taču "airBaltic" finanšu situācija tiešām ir neapskaužama, tādēļ privātajam akcionāram nākas tomēr piekāpties. Tomēr izskatās, ka arī valdībai it kā par prioritāro izvirzītais scenārijs nav tas vēlamākais, jo prasību saraksts arvien papildinās. Ja iepriekš tika prasīts grozīt valstij neizdevīgo akcionāru līgumu, kompānijas vadītāja Bertolda Flika atstādināšana un Rīgas noteikšana kā bāzes lidostas vieta, tagad klāt nākusi arī prasība atklāt otra akcionāra patiesos labuma guvējus. Un izskatās, ka atbildi uz šo jautājumu privātais akcionārs nav īsti gatavs sniegt. Kā zināms, "airBaltic" privātā akcionāra "Baltijas aviācijas sistēmas īpašnieki" ir "airBaltic" prezidents Bertolds Fliks un Bahamās jeb ārzonā reģistrēta kompānija, kuras īpašnieki nav zināmi.
Vēl pirms divām nedēļām kā iespējamais rezerves variants tika minēta "airBaltic" atpirkšana, kam sekoja finanšu ministra Andra Vilka draudīgie izteicieni par papildu budžeta konsolidāciju dramatiskā apjomā. Tagad kā plāns B tiek saukta valstij piederošo kapitāldaļu pārdošana, par kuru, šķiet, pirms Saeimas vēlēšanām "Vienotība" nebija gatava skaļi runāt, lai gan aizkulisēs tika minēts, ka jau vasaras sākumā valdības vadītājs Valdis Dombroskis ticies ar investoriem no Ukrainas. Tomēr ir skaidrs, ka šis nav izdevīgs laiks aviokompānijas pārdošanai. Pirmkārt, avioindustrija visā pasaulē vēl nav atguvusies no ekonomiskās lejupslīdes, otrkārt, "airBaltic" finanšu situācija ir ļoti sarežģīta un tās reputāciju ir iedragājusi reisu atcelšana, treškārt, pircējam ir lielas iespējas diktēt cenu, jo Latvijai pašai atpirkt akcijas vai ieguldīt pamatkapitālā vairākus desmitus miljonu nemaz nav tik vienkārši. Un nav izslēgts, ka valsts ir diezgan neapskaužamas izvēles priekšā - piedzīvot vēl vienu "Parex" vai pārdot pa lēto.
Tomēr jaunākais "Baltijas aviācijas sistēmu" paziņojums par gatavību jau šodien uz valdības galda nolikt dokumentus, kas parāda patiesos labuma guvējus, vedina domāt, ka privātais akcionārs varētu pat piekrist valdības izvirzīto nosacījumu izpildei.