Valdībā skatīs teju 100 miljonu eiro vērto plānu 40 000 Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Valdība otrdien skatīs pasākumu plānu, kas paredz palielināt Ukrainas kara bēgļu uzņemšanas kapacitāti līdz 40 000 Latvijā. To preses konferencē pēc koalīcijas partiju tikšanās noradīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”). Plāna izmaksas  ir tuvu 100 miljoniem eiro. Iekļauta gan bēgļu izmitināšana un ēdināšana, gan iekļaušana sabiedrībā, izglītības sistēmā un citās sociālās dzīves sfērās. Par bēgļu izmitināšanu pabalstu varēs saņemt arī mājsaimniecības. 

Kā palīdzēt Ukrainai un kara bēgļiem?

 

  • Uzņēmumiem, kas vēlas palīdzēt, reģistrēties šeit.
  • Uzņēmumu un NVO tiešais atbalsts Ukrainas bēgļiem Latvijā – reģistrēties šeit.
  • Kur var ziedot mantas cilvēkiem no Ukrainas. KARTE
  • Labdarības interneta veikals preču ziedojumiem Ukrainas tautai – šeit.
  • Ziedot Ukrainas cilvēkiem var šeit.
  • Ziedot Ukrainas Aizsardzības ministrijai var šeit.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 20 000 ukraiņu bēgļu patvērumu atraduši Latvijā. Otrdien valdībā izskatāmais Iekšlietu ministrijas plāns paredz dažādus pasākumus un nosaka atbildības jomas starp iestādēm, lai spētu uzņemt divtik cilvēku.

Ministrija norādīja, ka indikatīvi plānam nepieciešami nedaudz virs 97 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 

Plāns otrdien apspriests arī starp koalīcijas partijām.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) sacīja: “Es esmu pārliecināts, ka rīt valdībā mēs to atbalstīsim. (..) Galvenā prioritāte ir sniegt visaptverošu atbalstu mūsu Ukrainas draugiem šajā smagajā laikā, kad viņi patiešām nes visu šo smagumu uz sevi cīņā ar  Krievijas agresiju.”

Plānā pasākumi sadalīti 12 dažādās sadaļās, tajā skaitā bēgļu reģistrācija, izmitināšana, ēdināšana, sociālā palīdzība, izglītība, veselības aprūpe un citas. Plānā iekļautas gan latviešu valodas apmācības, gan kursi par Latvijas vēsturi un kultūru.

Plāns paredz, ka samaksu par brīvprātīgu bēgļu izmitināšanu trīs mēnešus varēs saņemt arī mājsaimniecības – 100 eiro par pirmo un 50 par katru nākamo personu, taču ne vairāk kā 300 eiro mēnesī.

Savukārt Veselības ministrija rosinājusi piešķirt 1,7 miljonus eiro, lai sniegtu veselības aprūpi karā cietušajiem ukraiņiem.

“Vairākās plāksnēs šis atbalsts ir plānots, gan lai transportētu cilvēkus no Ukrainas uz šejieni, gan arī sniegtu visu nepieciešamo atbalstu šeit uz vietas, nodrošinot aprūpi, kas vistiešākajā mērā ir svarīgi, lai mazinātu tās sekas un rētas, kuras Krievijas nežēlīgais režīms ir atstājis daudzu cilvēku un ģimeņu dzīvē,” atzīmēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).

Iekšlietu ministrija atbalsta plāna anotācijā norādījusi – tas veidots pēc pamatprincipa, ka Ukrainas civiliedzīvotājiem atbalsta apjoms nepārsniedz Latvijas iedzīvotājiem pieejamo atbalsta apmēru.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti