KM norāda, ka Rīgas domes Īpašuma departaments februāra vidū nosūtījis lūgumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) izskatīt iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā to, ka nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Dārzu un parku arhitektūras ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālajām celtnēm", inspekcija uzskata, ka ir nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības.
Tam būtu nepieciešami 372 443 eiro, kurus lūgts piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vēl ik gadu būs nepieciešams finansējums īpašuma uzturēšanai - šo jautājumu tad skatītu kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu, piedāvā ministrijā.
KM norāda ne tikai uz objekta kultūrvēsturisko vērtību, bet arī nepieciešamību nodrošināt valsts nozīmes kultūras pieminekļa publisko pieejamību un pienācīgu saglabāšanu.
Lielie kapi ir koncentrēts un daudzveidīgs memoriālās kultūras objektu krājums, kurā pārstāvēti visi tam laikmetam atbilstošie stili no baroka līdz jūgendstilam, norāda KM.
Pieminekļu izgatavošanā ir piedalījušies Rīgā un Latvijā pazīstami būvuzņēmēju un tēlnieki. Izcilākajiem kapu pieminekļu paraugiem ir piešķirts valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statuss, taču ne mazāk kultūrvēsturiski nozīmīgi ir arī pārējie Lielajos kapos esošie pieminekļi.
Papildu minētajam Lielie kapi ir sabiedriski jūtīgs objekts, ap kuru pēdējā laikā ir izvērtušās aktīvas diskusijas, kas saistītas ar ieceri izbūvēt jaunu tramvaja līniju.
Par aktīvu sabiedrisko līdzdalību un iniciatīvu Lielo kapu saglabāšanā un aizsardzībā ir iestājusies sabiedriskā organizācija "Lielo kapu draugi", kas kategoriski iebilst pret jebkādu Lielo kapu teritorijas pārveidi, kas ir pretrunā ar Lielo kapu kā valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanas interesēm, norāda KM.
Jau ziņots, ka pērnā gada nogalē Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai") pavēstīja, ka Rīgas dome par 372 000 eiro no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas atpirks Lielos kapus.
Baznīca ilgstoši nespēja pienācīgi apsaimniekot plašo teritoriju ar daudzajiem kultūras pieminekļiem – 18. un 19.gadsimta kapenēm un daudzu dižgaru atdusas vietām. Taču VKPAI uzskatīja, ka drošāka garantija Lielo kapu saglabāšanai būtu valstij izmantot pirmpirkuma tiesības un pārņemt tos savā īpašumā.
KM lūgumu nodeva Finanšu ministrijai (FM), bet atbalstu nesaņēma. Kā norādīja FM runasvīrs Aleksis Jarockis, šādas teritorijas apsaimniekošana nebūtu „Valsts nekustamajiem īpašumiem” raksturīga funkcija.
