Valdība sabiedriskajiem medijiem piešķir papildu pusmiljonu eiro

Lai nodrošinātu sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu kapacitātes stiprināšanu un veicinātu multimediāla satura veidošanu, valdība otrdien lēma atbalstīt Kultūras ministrijas (KM) ierosinājumu budžeta pārdales rezultātā piešķirt finansējumu 500 000 eiro apmērā.

KM informēja, ka līdzekļi 459 558 eiro apmērā tiks ieguldīti sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Televīzijā (LTV), 13 842 eiro – sabiedriskā pasūtījuma īstenošanā Latvijas Radio (LR), bet 26 600 eiro – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) darbības nodrošināšanai, tajā skaitā jaunās sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmas izveidei un ombuda darbības stiprināšanai.

LTV līdz 2022. gada nogalei īsteno pārmaiņu kopumu, veidojot jaunas multimediālas satura platformas dažādām sabiedrības grupām ar mērķi palielināt satura daudzveidību un pieejamību. KM norādīja, ka LTV kā sabiedriskā medija uzdevums ir uzrunāt pēc iespējas plašāku Latvijas sabiedrību, tai skaitā Latvijas valstspiederīgos iedzīvotājus un Latvijā dzīvojošos ārvalstu iedzīvotājus. Tas liek dažādot ne tikai satura piedāvājumu, bet arī kanālu un platformu klāstu, kas ir atbilstošs sabiedrības vajadzībām, veicina auditorijas piesaisti un lojalitāti, sniedz iespēju stiprināt Latvijas informatīvo telpu ar kvalitatīvu saturu, tādējādi pretstatot to propagandas un viltus ziņām.

Līdz ar to nepieciešams izveidot papildu multimediāla satura vienības, kā arī nodrošināt pilnvērtīgāka satura pieejamību, izplatot to dažādās LTV un sociālo tīklu platformās.

Pēc KM sniegtās informācijas, vērtējot lineārās televīzijas patēriņa dinamiku Latvijā kopš 2005. gada, secināms, ka vērojama televīzijas auditorijas mediju patēriņa paradumu tendences maiņa – lineārās televīzijas patēriņa vietā arvien vairāk priekšroku dodot ar multimedialitāti saistītam satura piedāvājumam. KM norādīja, ka to apliecina LSM.lv interneta platformas auditoriju izaugsme.

Mediju lietošanas paradumu maiņas un digitālās transformācijas tendences atspoguļojas arī, analizējot Latvijas Radio auditorijas paradumu izmaiņas. Pēdējo gadu laikā visu Latvijas radiostaciju kopējā auditorija ir samazinājusies par aptuveni 4%, un tas atspoguļojas arī Latvijas Radio sasniegtās auditorijas rādītājos, taču vienlaikus aug Latvijas Radio satura patēriņš dažādās digitālās platformās. KM norādīja, ka, lai pozitīvo dinamiku saglabātu, palielinot auditoriju Latvijas Radio saturam, ir nepieciešams ieguldīt multimediālās kapacitātes stiprināšanā, piesaistot speciālistus, kas populārākos LR ētera raidījumus, īpaši informatīvi analītiskos raidījumus, nodrošinās multimediālā formātā, lai šo saturu tālāk varētu izplatīt dažādās digitālajās platformās, kā arī pielāgot TV vajadzībām.

Tādējādi paredzēts izveidot papildu štata vietu Latvijas Radio audiovizuālā satura veidošanai,

kas nodrošinās latviešu un  mazākumtautību valodās raidošā kanāla informatīvi analītisko programmu veidošanu multimediālā formātā izplatīšanai digitālajā vidē.

Lai stiprinātu mediju saturisko daudzveidību un kvalitāti, pilnveidojot sabiedriskā pasūtījuma izveidi un palielinot tā pieejamību, kā arī uzlabotu iespējas sekot sabiedrisko mediju darbības atbilstībai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumam, ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko mediju ombuda, kas darbu sācis 1. martā, un SEPLP funkciju sekmīgu izpildi. 

SEPLP ir pamatojis nepieciešamību pēc papildu finansējuma, lai izveidotu sabiedrisko mediju satura kvalitātes vadības sistēmu. Tā paredz integrēt regulārus sabiedriskā labuma mērījumus un  veikt iegūto datu analīzi, lai izmantotu pētījumu secinājumus sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanai, kā arī organizēt ikgadējas satura recenzijas un auditorijas fokusgrupu pētījumus, precīzāk noskaidrojot sabiedrības intereses. Šīs aktivitātes ļaus SEPLP ar sabiedriskā pasūtījuma palīdzību dot sabiedriskajiem medijiem precīzākus uzdevumus, veicinot to satura kvalitāti un pieejamību, kā arī uzlabos  sabiedrības izpratni par sabiedriskā mediju lomu un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā.
 
SEPLP apzinājusi un apkopojusi arī martā darbu sākušā sabiedrisko mediju ombuda definētās prioritātes, kas vērstas uz to, lai nodrošinātu sekmīgu ombuda darbību, veicinot sabiedrisko mediju satura kvalitātes uzlabošanu, kā arī pilnveidojot sabiedrības izpratni par sabiedrisko mediju lomu demokrātiskā sabiedrībā un kopējo Latvijas sabiedrības medijpratību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt