Tieslietu ministrs Jānis Bordāns atzīst, ka līdz šim bijis diezgan liberāli veidots likums, kas ļāvis ļoti brīvi veidot šķīrējtiesas un tām darboties. „Tas rezultāts diemžēl nav bijis pozitīvākais gaidāmais. Latvijā pastāv, salīdzinājumā ar Eiropas valstīm, ļoti liels šķīrējtiesu skaits, vairāk nekā 200. Taču kopumā tām ir slikta reputācija, tāpēc komersanti vai ir neapmierināti ar šķīrējtiesu darbību vai izvairās no šķīrējtiesām. Rezultātā ir noslogotas vispārējās jurisdikcijas tiesas, slikta komercvide un slikta reputācija starptautiski," secina ministrs.
Situāciju iecerēts mainīt diezgan radikāli: ieviest gan kvalitatīvas, gan kvantitatīvas prasības jaunveidojamām šķīrējtiesām un attiecībā uz esošām šķīrējtiesām. „Mēs nosakām, ka šķīrējtiesas ir tikai tādas, kuras veido biedrības, biedrībās jābūt apvienotiem vismaz desmit biedriem, biedriem jāsasniedz vismaz desmit biedriem un tiek noteikts, ka šiem biedriem jāsasniedz salīdzinoši liels kopējais apgrozījums, vismaz 50 miljoni," stāsta Bordāns.
Bordāns cer, ka tas esošajām šķīrējtiesībām liks mainīt savu darbu un pieskaņoties augstākajiem standartiem.