Pirmdien LIZDA valde sanāca, lai lemtu par turpmāko rīcību un iespējamiem protestiem, tomēr šī iecere tika atlikta uz divām nedēļām, jo ar valdības pārstāvjiem pārrunāta iespēja paaugstināt skolotāju atalgojuma pamatlikmi. Šādas izmaiņas nākamgad valstij izmaksās 3,5 miljonus latu.
Valdība sola vien 15 latu pieaugumu tikai pēc gada, tomēr pagaidām arodbiedrība protesta akcijas nerīkos. Būs divu nedēļu sarunas par motivācijas programmu skolotajiem, par likmēm un atalgojuma palielinājuma grafiku, lai nonāktu pie kopīga sadarbības memoranda.
„Protesta akcija neplānojam, ja rezultāts mūs nepamierinās, tad būs nākošais solis, bet mēs turpinām darbu. Sarunās esam izgājuši no nāves punkta. Tas nav jauks, liels solis, bet maziņš solītis, puspakāpiens. Bet mēs varam turpināt runāt,” norāda LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško.
Priekšlikums gan paredz, ka līdzās jau atbalstītajām piemaksām pedagogiem papildu piemaksas nākamgad netiks piešķirtas.
Nākamās divas nedēļas iecerēts intensīvs darbs pie priekšlikuma, un pēc tam plānots parakstīt sadarbības memorandu. LIZDA arī pieprasījusi izstrādāt grafiku pedagogu algu paaugstinājumam turpmākajos gados.
Tomēr neapmierināta ir zinātnieku arodorganizācijas vadītāja Māra Kazubierne: „Protests akcijas bija jārīko, jo mums ir vienīgā nelaime, ka esam skaitliski maz. Un arī šo skaitliski mazo sfēru nespēj nodrošināt pat minimālās algas līmenī.”
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne gan skaidro, ka ir būtiski, lai visa nauda nokļūst pie pedagogiem, jo nauda seko skolēnam līdz pilsētas vai novada robežām un rezultātā to var nesajust paši mācībspēki: „Sistēmai jābūt caurskatāmai un, veicot strukturālās reformas, jāvirzās tā, lai pedagogu finansēšanas mehānisms būtu visiem skaidrs un saprotams, lai tas nebūtu atkarīgs no daudziem koeficientiem, kurus izskaidrot var tikai daži cilvēki šajā valstī.”
LIZDA pirmdien valdes ārkārtas sēdē plānoja lemt par pedagogu un zinātnieku protesta akcijām, pieprasot valdībai nodrošināt cienīgu darba samaksu. LIZDA pierasīja valdībai nākamajiem trim gadiem piešķirt papildu finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 310 latiem, kā arī kvalitātes piemaksu, zinātnes bāzes finansējuma un akadēmiskā personāla pamatlikmju paaugstināšanai.
Jau ziņots, ka Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi izveidot sistēmu, kurā skolotāja atalgojums būtu atkarīgs no audzēkņu skaita. Tas vistiešākajā veidā skartu lauku un pilsētu mazās skolas, un tas nozīmē, ka pedagogu atalgojums varētu samazināties par 10-15 latiem mēnesī par vienu pedagoģisko likmi.
Šādas izmaiņas Izglītības un zinātnes ministrija iecerējusi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju. Ministrija vēlas panākt, lai jau šoruden izglītojamo skaita attiecība pret vienu pedagoģisko likmi lielajās pilsētās būtu 1:10,5 līdzšinējo 10,2 vietā, bet novados 1:8,3 līdzšinējo 8 vietā.
Skolotāji gan jau uzreiz pēc šo ideju nākšanas klajā bija negatīvi noskaņoti. Pedagogu arodbiedrība uzsvēra, ka laikā, kad valsts iziet no krīzes, skolotāju atalgojums kļūst mazāks.
