Pēcpusdiena

Vecmāte ar 44 gadu stāžu Lūcija Tropa: «Enerģijas un spēka vēl ir daudz»

Pēcpusdiena

Valdība lemj par RPIVA likvidāciju. Augstskolas pārstāvji protestē

Valdība pagaidām atliek lemšanu par Lielo kapu pirmpirkuma tiesībām

Valdība pagaidām neizšķiras par Lielo kapu atpirkšanu

Valdība otrdien, 28. martā, nolēma pagaidām neatbalstīt Kultūras ministrijas (KM) priekšlikumu atpirkt arhitektūras ansambli "Lielie kapi", bet tas vēl nav galīgais lēmums, un ir laiks diskusijām par iespējamiem kapu apsaimniekošanas modeļiem.  

Kaut arī koalīcijas padome jau pirmdien vienojās, ka nepirks kapu teritoriju, ministri oficiālu lēmumu nepieņēma. Tas tādēļ, ka valdībai vēl esot jāgūst pārliecība par kapu kvalitatīvu apsaimniekošanu nākotnē.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pastāstīja, ka galīgais lēmums vēl nav pieņemts, vēl ir laiks diskusijām, sarunām, konsultācijām ar Rīgas pilsētu par iespējamu apsaimniekošanu.

Dambis atzina, ka teorētiski valdība vēl var nolemt atpirkt kapus, bet “praktiski šaubos, jo noskaņojums šodien valdībā bija jūtams”.

“Domāju, ka tuvāko divu nedēļu laikā skaidrība tiks ieviesta un galīgais lēmums tiks pieņemts,” prognozēja Dambis. 

Lielo kapu draugu pārstāvis Andris Gobiņš raidījumā “Pēcpusdiena” stāstīja, ka vēl pēc sēdes pārjautāja premjeram Mārim Kučinskim (Zaļo un Zemnieku savienība), vai valdības lēmums nozīmē, ka valsts noteikti neizmantos pirmpirkuma tiesības, un saņēma atbildi, ka vēl visi varianti ir apsverami un iespējami. Valdībai lēmums jāpieņem līdz 17.aprīlim, kad ir pēdējā diena pirmpirkuma tiesību izmantošanai.

 Neticība tam, ka Rīgas dome spēs apsaimniekot Lielos kapus ar to kultūrvēsturisko mantojumu arī ir galvenais iemels, kāpēc vispār notiek diskusijas par to, vai valstij nevajadzētu izmantot savas pirmpirkuma tiesības. Un lai arī valdības šīs tiesības izmantot īsti negrib, paļāvības uz Rīgas domi nav arī tur.

Neliela daļa, proti divi no gandrīz 30 hektāriem Lielo kapu teritorijas jau tagad pieder pašvaldībai un uz to, ka tā netiek kārtīgi apsaimniekotas, valdības sēdē norādīja jau biedrības "Lielo kapu draugi" pārstāvis Andris Gobiņš.

“Vēl  pagājušajā nedēļā piemiņas vietā vācu karavīriem, kas ir Rīgas domes īpašumā, stāvēja metāllūznis – izdemolēta mašīna, kas tur stāv jau vairākus mēnešu, savācām milzīgu maisu ar atkritumiem. Vēl pirms gada uz Andreja Pumpura pieminekļa auga divu metru augts bērzs. Tas nevar izaugt viena gada laikā,” klāstīja Gobiņš.

Organizācija pat esot gatava palīdzēt vākt ziedojumus, ja valsts nevarot atļauties kapus nopirkt. Valdības vadītājs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan  uzsvēra  - pat ja nebūtu problēmu atrast izpirkšanai vajadzīgos 370 000 eiro, jāatrod citi, racionāli instrumenti, kā mudināt kapus apsaimniekot kvalitatīvi.

“Pašvaldība saņem finanses, nodalītas finansēs, pašvaldību savienība nāk un uzsver pašvaldību hartu un tiesības saņemt naudu. Un tai pašā laikā mēs veidosim jaunu institūciju, pārņemsim pašvaldību funkcijas,” norādīja premjers.

“Mans jautājums – vai tad mēs esam tik nespēcīgi atrast citus instrumentus, lai varētu ieviest kārtību, nevis tur, kur kāds netiek galā, lāpīt caurumus un pirkt to visu. Tad varbūt nopirksim arī “Rīgas satiksmi”?!” sacīja Kučinskis.

Savukārt Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs valdības lēmumu komentēja īsi: “Runājot medicīnas valodā, diagnoze tādai diskusijai ir – vēlēšanas nāk.”

Viņš piebilda, ka dome iepirka speciālo tehniku teritoriju apsaimniekošanai, un pašvaldība bija gatava kapu apsaimniekošanu sākt no 1. marta. “” Nu, tagad gaidām 17. aprīli,” sacīja Burovs. 

Februāra vidū Rīgas domes Īpašuma departaments nosūtījis lūgumu Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai (VKPAI) izskatīt iespēju izmantot pirmpirkuma tiesības attiecībā uz nekustamo īpašumu.

Ņemot vērā to, ka nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis "Dārzu un parku arhitektūras ansamblis "Lielie kapi" ar memoriālajām celtnēm", inspekcija uzskata, ka ir nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības.

Tam būtu nepieciešami 372 443 eiro, kurus ministrija lūdza piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Vēl ik gadu būtu nepieciešams finansējums īpašuma uzturēšanai - šo jautājumu tad skatītu kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu, piedāvā ministrijā.

Lielie kapi ir koncentrēts un daudzveidīgs memoriālās kultūras objektu krājums, kurā pārstāvēti visi tam laikmetam atbilstošie stili no baroka līdz jūgendstilam, norāda KM.

Jau ziņots, ka Rīgas dome plāno par 372 000 eiro no Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas atpirkt Lielos kapus.

Baznīca ilgstoši nespēja pienācīgi apsaimniekot plašo teritoriju ar daudzajiem kultūras pieminekļiem – 18. un 19.gadsimta kapenēm un daudzu dižgaru atdusas vietām. Taču VKPAI uzskatīja, ka drošāka garantija Lielo kapu saglabāšanai būtu valstij izmantot pirmpirkuma tiesības un pārņemt tos savā īpašumā. 

KM lūgumu nodeva Finanšu ministrijai (FM), bet atbalstu nesaņēma.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt