Tā kā Eiropas līmeņa sankciju noteikšana pret Baltkrievijas amatpersonām varētu prasīt ilgu laiku, Latvijas valdība lēmusi jau tagad Latvijā aizliegt ieceļot aptuveni 30 Baltkrievijas amatpersonām.
Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka valdība nepiemēros nacionālās sankcijas, lai tādā veidā negrautu Eiropas valstu vienotību, taču ar ieceļošanas ierobežojumiem valdība cer mudināt Eiropas Savienību rīkoties ātrāk.
"Mēs dodam skaidru politisku signālu, ka ir vesela virkne amatpersonu, kuras mēs nevēlamies redzēt Latvijā.
Mēs tādā veidā arī dodam zināmu pamudinājumu Eiropas Savienībai strādāt ātrāk,
it sevišķi ņemot vērā to, ka sankciju sagatavošanas process nav vienkāršs. Bet mēs nekādā veidā negribam graut Eiropas Savienības vienotību šāda lēmuma pieņemšanā, ieviešot precīzas sankcijas," sacīja ministrs.
"Sankcijas ir nozīmīgas, ja viņām ir lielāks ierobežojošs svars, un tas ir Eiropas Savienībai kopumā. Jāatceras, ka mēs savu ārpolitiku, īpaši savu ģeopolitiku, veidojam ciešā sadarbībā ar saviem partneriem. Šajā gadījumā tā ir Eiropas Savienība," piebilda premjerministrs Kariņš.
Sankcijas būs vērstas pret amatpersonām Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko birojā, Centrālajā vēlēšanu komisijā, Iekšlietu ministrijā un Drošības komitejā. Rinkēvičs norādīja, ka personu vārdi tiks atklāti ceturtdien, kad savu lēmumu būs pieņēmusi Igaunija, ar ko tiek koordinētas sankcijas.
Par iebraukšanas aizliegumu noteikšanu pagājušajā nedēļā Latvijas Ārlietu ministrija paziņoja kopīgā paziņojumā ar Igaunijas Ārlietu ministriju. Aizliegumu ieceļot savā teritorijā Baltkrievijas amatpersonām tuvākajās dienās plāno noteikt arī Lietuva, turklāt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs norādījis, ka sarakstā būšot arī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.
Kariņš LTV “Rīta panorāmai” stāstīja, ka par konkrētu amatpersonu sarakstu vienosies Baltijas valstis, un paredzēts, ka tās būs amatpersonas, kuras bija atbildīgos amatos vēlēšanu sistēmā, vēlēšanu komisijā un personas spēka struktūrās, kas pieņēma lēmumus veicināt vardarbību.
Sarakstu varētu precizēt šīs nedēļas laikā, iespējams, noskaidrosies, ka būs jāiekļauj vēl kādu personu, vai tieši otrādi – kāds jāsvītro, tāpēc arī sankcijām pakļauto cilvēku skaits var nedaudz mainīties, atzina Kariņš.
Viņš norādīja, ja tēmētākas un plašākas sankcijas būs noteiktas ES līmenī, bet par tām vēl būs jāvienojas, savukārt trīs Baltijas valstis var vieglāk koordinēt savu darbību un ātrāk vienoties par ieceļošanas ierobežojumiem.
KONTEKSTS:
Pēc 9. augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kurās par uzvarētāju tika pasludināts Aleksandrs Lukašenko, Baltkrievijā nerimst protesti un streiki. Cilvēki uzskata, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti un vēlēšanās pārliecinoši uzvarējusi Tihanovska. Viņi iebilst arī pret policijas vardarbību, aizturot protestu dalībniekus.
Svētdien, 24. augustā, notika vērienīga demonstrācija “Jaunās Baltkrievijas gājiens” ar vairāk nekā 100 000 cilvēku. Tā beidzās bez aizturētajiem un protestētāju sadursmēm ar drošības spēkiem.
Varas pārejas nodrošināšanai Baltkrievijā izveidota Koordinācijas padome. Pirmajā padomes sēde pieņemta rezolūcija. Tajā tiek pieprasīts izbeigt vardarbību, atbrīvot politieslodzītos un atzīt 9. augusta vēlēšanas par nenotikušām.
