Tādējādi Lielie kapi, kuru atpirkšanai būtu vajadzējis mazliet vairāk nekā 372 000 eiro, nonāks Rīgas domes īpašumā.
Iepriekš priekšlikumu izmantot pirmpirkuma tiesības un atpirkt arhitektūras ansambli virzīja Kultūras ministrija, kam attiecīgu lūgumu izteica Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Aicinājumu izmantot pirmpirkuma tiesības pauda arī biedrība „Lielo kapu draugi”.
Tagad ministrija neuzturēja prasību izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz Lielajiem kapiem, kam ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa statuss.
Nacionālo apvienību pārstāvošā kultūras ministre Dace Melbārde aizvadītā pusotra mēneša laikā esot tikusies ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu (“Saskaņa”) un vicemēru Andri Ameriku (“Gods kalpot Rīgai”), kas esot apliecinājuši, ka galvaspilsētas dome spēs pienācīgi parūpēties par kapu sakopšanu un uzturēšanu.
„Dome, ja kļūtu par pilnīgu īpašnieku, jo šobrīd tā ir tikai daļai teritorijas īpašnieks, šo pienākumu kapu apsaimniekošanu uzticētu Rīgas pieminekļu aģentūrai. Jūs ziniet, šī aģentūra jau šobrīd ir atbildīga par Brāļu kapiem, Brīvības pieminekļa apsaimniekošanu un daudziem citiem pieminekļiem, kas ir Rīgas pilsētā,” norādīja ministre.
Šis arguments gan nepārliecina aktīvistus no biedrības „Lielo kapu draugi”, kas bažījas, ka, Lielajiem kapiem nonākot Rīgas pašvaldības īpašumā, to liktenis ir apdraudēts.
Arī patlaban Saeimā izskatāmie grozījumi Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā nav uzskatāmi par panaceju, brīdināja „Lielo kapu draugu” pārstāve Rita Našeniece.
„Šie grozījumi nenodrošina Lielo kapu kā memoriālā parka funkcionālo nākotni. Respektīvi, nav skaidrs, kas ir plānots attiecībā uz šo kultūrvēstures objektu. Tas, ko mēs šobrīd redzam atļautās apbūves plānos Rīgas domes interneta resursos, ir Indrānu ielas pagarinājums un esošo mazo ieliņu savienojums. Es nerunāju šeit par „Kapu tramvaju”,” sacīja Našeniece.
Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca, kam līdz šim piederēja lielākā daļa kapu teritorijas, jau aizvadītajā gadā nolēma šo īpašumu pārdot Rīgas domei. Finanšu ministrija, kuras noraidošajai attieksmei pret valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu Lielo kapu atpirkšanai bija izšķiroša loma, kā galveno argumentu iebildumiem pret Lielo kapu nonākšanu valsts īpašumā minējusi apsvērumu, ka kapu uzturēšana nav valsts funkcija.