Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Sešgadīgo skolēnu jautājumu rīt vēl neizlems

Valdība neskatīs jautājumu par sešgadniekiem skolās; šķēpi ekspertu vidū vēl tiks lauzti

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) apturējis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM)  ieceri jau otrdien, 27.septembrī, virzīt Ministru kabinetā apstiprināšanai likumprojektu, kas paredz sākt skolas gaitas bērniem jau no sešu gadu vecuma 2018. gadā. Apturēt tā virzību aicināja Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrība un arī Skolu vadītāju asociācija, kas uzsver: “Mēs neesam pret reformām, bet pret veidu, kā tās tiek īstenotas!”.

Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība  (LIZDA) pauž pārsteigumu par Izglītības ministrijas ieceri publiskajā telpā plaši apspriesto sešgadnieku jautājumu bez saskaņošanas ar arodbiedrību jau otrdien virzīt apstiprināšanai valdībā.

„Mēs esam gatavi runāt par reformām, bet ir skaidri jāzina, ar kādiem soļiem mēs uz to ejam, jo pedagogs būs tas, kuram to reformu vajadzēs iznest uz saviem pleciem,” saka LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

„Ja viņš nezina, kā tas būs jādara, tad mums ir jautājums, vai vispirms nevajadzēja izrunāt, dot atbildes gan vecākiem, gan nozarē strādājošajiem uz visiem šiem jautājumiem,” norāda Vanaga.

Identiski pārmetumi izskan no Latvijas Skolu vadītāju asociācijas, kas apstiprina – diskusijas ar ministriju par šo likumprojektu nav bijis, un asociācija par tā virzību valdībā uzzinājusi tikai no pedagogu arodbiedrības. „Šobrīd iznāk tā, ka mēs kā sociālie partneri tiekam atlikti pretinieku lomā ar domu, ka mēs neesam par reformām. Mēs esam par reformām, bet saprātīgām, kas ir balstītas uz aprobāciju, kas ir balstītas uz diskusiju; pati ideja noteikti nav slikta, bet ir jāizrunā visi par un pret,” stāsta Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidente Ilze Kalniņa.

IZM sociālo partneru pārmetumus par dialoga trūkumu īsti atzīt negrib, bet arī skaidri fakti un argumenti, kas tos apgāztu, neatrodas.

Ministrijā gan uzsver – diskusijas ar sociālajiem partneriem bija paredzētas, bet jau vēlāk, kad kopīgiem spēkiem būs jārisina daudzie ar šādas sistēmas ieviešanu saistītie praktiskie jautājumi. Pagaidām daudz būtiskas nianses vēl ir neskaidras, piemēram – kā tiks izlīdzināts to sešgadnieku un septiņgadnieku zināšanu līmenis, kuri vienlaikus uzsāks mācības pirmajā klasē.

„Iespējams, būs kāds dzimšanas gads bērniem, kad būs jābūt daudz elastīgākiem šajā pārejas posmā,” pieļauj IZM valsts sekretāre Līga Lejiņa.

„Savukārt kopējais zināšanu apjoms un tas, ko mēs vēlamies bērnam dot, jau ir jāsaista ar to, kā mēs pārskatām kompetencēs balstīto apmācību, kas notiek piecgadīgam, sešgadīgam un uz priekšu,” norāda Lejiņa.

Arī infrastruktūras jautājums vēl nav līdz galam skaidrs. Ministrija pieļauj, ka daļa sešgadnieku 2018. gadā pirmās klases vielu apgūs turpat bērnudārzā, bet uz skolu dosies tie, kur klases būs iespējams īpaši pielāgot. Vietai, pēc ministrijas aplēsēm, vajadzētu pietikt visiem

„Tīri tā uz Latvijas ģeogrāfisko karti skatoties, kopējā skolu platībā rūme būtu. Jautājums, protams, kas ir tās kopējās tendences iedzīvotāju mobilitātei, uz kurieni dodas jaunās ģimenes,” uzsver Lejiņa.

Ministrija arī uzsver, ka vecākiem tiks saglabāta izvēle – laist bērnu skolā no sešu vai septiņu gadu vecuma, sliecoties domāt, ka ārsta zīme, lai paturētu bērnu bērnudārzā gadu ilgāk, nebūs nepieciešama. Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šo nodēvējis par sensitīvu jautājumu, un norādījis – tas jāvirza skatīšanai ierastajā kārtībā, tāpēc otrdienas valdības dienaskārtībā diskusija par likumprojektu tomēr netiks iekļauta.

Ziņots, ka arī ekspertu viedokļi par bērnu sūtīšanu skolā no sešu gadu vecuma ir krasi atšķirīgi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība"), kurš šo ideju aizstāv, arī bilst, ka bērnu došanās skolā sešu gadu vecumā būs sociālekonomiski labvēlīga.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti