Valdība neredz vajadzību grozīt likumu «mājas-kuģa» situācijas risināšanai

Ministru kabineta ieskatā, lai risinātu "mājas-kuģa" situāciju Pāvilostā, grozījumi Zvejniecības likumā un citos normatīvajos aktos nav nepieciešami, teikts otrdien valdības atbalstītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā atbildes vēstulē Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Atbildes vēstulē norādīts, ka attiecībā uz kuģu un ar to saistīto tiesību reģistrāciju grozījumi Jūras kodeksā, kas stājās spēkā 2013.gada 21.janvārī, precizē kārtību peldošu konstrukciju reģistrēšanai Kuģu reģistrā. Ņemot vērā veiktos grozījumus Jūras kodeksā, mainījies arī minētā objekta Pāvilostā tiesiskais statuss, proti, tā ir būvniecības stadijā esoša peldošā konstrukcija jeb inženiertehniska ierīce, kas konstruktīvi paredzēta izmantošanai uz ūdens, bet nav uzskatāma par kuģi Jūras kodeksa izpratnē.

Savukārt jautājumu par tiesībām būvēt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča krasta aizsargjoslā primāri regulē Aizsargjoslu likums. Atbildes vēstulē tiek skaidrots, ka šis likums nosaka stingrus nosacījumus attiecībā uz tiesībām būvēt krasta kāpu aizsargjoslā, proti, krasta kāpu aizsargjoslā ir aizliegts būvēt jaunas būves un paplašināt esošās, izņemot likumā noteiktos gadījumos.

Ekonomikas ministrija (EM) uzskata, ka spēkā esošais regulējums ir efektīvs un pietiekams, lai nepieļautu patvaļīgu būvniecību, tai skaitā krasta kāpu aizsargjoslā, un novērstu iespējamās patvaļīgās būvniecības sekas, teikts vēstulē.

Savukārt Zemkopības ministrijas (ZM) ieskatā, Zvejniecības likumā noteiktais regulējums jau nosaka nepieciešamību laivu un kuģu būvniecībai tauvas joslā saņemt zemes īpašnieka saskaņojumu, kā arī ievērot vietējās pašvaldības teritoriālo plānojumu. Vienlaikus ZM uzskata, ka konkrētās konstrukcijas - "mājas-kuģa" - būvniecība nevar tikt uzskatīta par laivas vai kuģa būvniecības veikšanu tauvas joslā, kam ir paredzētas attiecīgās Zvejniecības likuma normas. Tāpat nebūtu pieļaujams, ka minēto problēmu dēļ administratīvais slogs tiktu uzlikts personām, piemēram, piekrastes zvejniekiem, kuriem ar izveidojušos situāciju nav nekādas saistības.

Līdz ar to, Ministru kabineta ieskatā, esošās situācijas Pāvilostas novadā un līdzīgu gadījumu risināšanai nav nepieciešamas izmaiņas vai papildu precizējumi nedz Zvejniecības likumā, nedz arī citos normatīvajos aktos.

Tāpat atbildes vēstulē norādīts, ka "mājas-kuģa" īpašnieks Argods Lūsiņš ir apņēmies uzbūvēto objektu aizvest līdz šī gada jūlijam.

KONTEKSTS: 

Janvāra vidū plašu rezonansi guva reģionālā laikraksta “Kursas Laiks” atklātais, ka Pāvilostā jūras krastā jau daudzus gadus atrodas būve, kas izskatās pēc mājas, bet pēc sākotnējās dokumentācijas ir būvniecībā esošs kuģis. Taču ekspluatācijā kā peldlīdzeklis tas nav nodots.  Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pieprasīja Pāvilostas pašvaldībai paskaidrojumu par bezdarbību saistībā ar jūras krastā uzbūvēto objektu uz valsts zemes, bet Saeima sāka skatīt Zvejniecības likuma grozījumus, kas paredz ierobežot laivu un kuģu remontu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes tauvas joslā. 

1 komentārs
Jānis Lietavietis
Kā jau tas nereti ir Latvijā - nevis likumi neatļauj ierobežot sabiedrības interesēm neatbilstošu rīcību, bet gan atbildīgo iestāžu neieinteresētība rīkoties un nekompetence.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti