Ministre atzina, ka par tiesas spriedumu netiks iesniegta apelācijas sūdzība, jo valdības balsojumā atbalstu sprieduma pārsūdzēšanai izteikušas vien divi politiskie spēki - Jaunā konservatīvā partija un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.
Tagad trīs nedēļu laikā Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) ir jāsagatavo jauns lēmums un valdībai būs vēlreiz jālemj par Muižnieka apstiprināšanu LU rektora amatā.
IZM norādīja, ka ministrija ir atbildīga par to, lai augstskolu darbība būtu tiesiska un saskaņota ar valstiski nozīmīgajām prioritātēm. Ņemot vērā, ka pirmās instances tiesas spriedumā ir atzīti vairāki pārkāpumi LU rektora vēlēšanās, ministrija turpināšot iesākto darbu pie rektora vēlēšanu procesa un citu augstskolu pārvaldības jautājumu sakārtošanas.
Tāpat IZM skaidroja, ka ministrija patlaban sagatavo grozījumus normatīvajos aktos, tostarp attiecībā uz rektora vēlēšanu procesu, kas paredz augstākās izglītības iestādēm attīstīties atbilstoši mūsdienu tendencēm, nodrošinot atvērtības un demokrātijas principu ievērošanu.
Sagatavotie grozījumi Augstskolu likumā paredz rektora ievēlēšanas kārtības maiņu augstskolā, nosakot, ka rektora amata pretendentus atklātā starptautiskā konkursā atlasa un ievēlēšanai nominē augstskolas padome. Ārējo ekspertu padomju izveide IZM ieskatā ļaus pārstāvēt un līdzsvarot gan sabiedrības, gan valsts intereses, virzīties uz nospraustajiem mērķiem, kā arī nepieļaut situācijas, kas raisītu aizdomas par klaju demokrātijas principu ignorēšanu.
Tāpat ministrijā atzīmēja, ka valdība ir atbalstījusi IZM konceptuālo ziņojumu par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu, paredzot kompleksus strukturālos risinājumus augstākās izglītības un zinātnes nozares starptautiskajai konkurētspējai, fokusējoties uz pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem. Plānots, ka no 12.marta notiks IZM izstrādāto grozījumu Augstskolu likumā publiska apspriešana, kā arī tikšanās ar augstskolām un citiem nozares pārstāvjiem.
KONTEKSTS:
10.februārī tiesa apmierināja Muižnieka pieteikumu un atzina par prettiesisku, kā arī atcēla Ministru kabineta pērnā gada augusta rīkojumu, ar kuru valdība pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Indriķi Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Septembra beigās Administratīvā rajona tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo MK lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju atzīts Muižnieks.
Valdība pārsūdzēja tiesas pagaidu noregulējumu LU rektora jautājumā. Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju. Saistībā ar šo tiesas lēmumu LU rektora amatā no 1. decembra sāka strādāt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube.
LU strīdā ar IZM par augstskolas rektora vēlēšanu iznākumu piedāvājusi valdībai noslēgt mierizlīgumu. Savukārt IZM kā mierizlīgumu vēlas, lai tiktu rīkotas jaunas vēlēšanas. IZM pauda gatavību virzīt izmaiņas Augstskolu likumā, lai ļautu šajās vēlēšanās piedalīties arī Muižniekam.
