Pēc gandrīz divu stundu lemšanas valdība piektdien vakarā slēgtā ārkārtas sēdē tomēr nolēma neizsludināt ārkārtas situāciju plūdu skartajās teritorijās. Šāds lēmums pieņemts, jo situācija nav tik bīstama, lai sludinātu ārkārtas stāvokli.
"Mēs neesam izsludinājuši ārkārtas stāvokli, jo ārkārtas stāvoklis ir ļoti nopietns likums. Uzklausot to vienīgo pašvaldības pārstāvi no Ogres, kas bija atnācis, uzklausot arī pārējos ministrus un iekšlietu ministriju, kas ir tieši iesaistīta šo plūdu novēršanā, palīdzības sniegšanā, nācām pie slēdziena, ka līdz Krīzes vadības padomes sasaukšanai pirmdien mēs pilnībā varam sniegt visu nepieciešamo palīdzību arī bez šī likuma izsludināšanas," skaidroja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V).
Viens no galvenajiem lūgumiem no pašvaldību puses saistīts ar nepieciešamību izmantot līdzekļus ātrā veidā, nepielietojot Iepirkumu likumu.
„Lai nebūtu pārmetumu no Valsts kontroles vai kādas citas institūcijas, mēs to varētu ļaut. Mēs sapratām, analizējot situāciju ar Valsts kancelejas palīdzību, ka šādi precedenti mums ir bijušas un mēs varam ļaut pašvaldībām neizmantot Iepirkuma likumu šādās situācijās,” sacīja Pabriks.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis skaidroja, ka no Baltkrievijas Daugavā tiek gaidīts ūdens masas pieaugums, savukārt vairāku kilometru ledus sastrēgumi netiek prognozēti. Viņš arī atzīmēja, ka glābšanas dienesti strādā pastiprinātā režīmā un gatavi reaģēt.
Savukārt Edmunds Sprūdžs prognozēja, ka nopietna tikšanās ministriem un atbildīgajiem dienestiem būs pirmdien Krīzes vadības padomes sēdē, kur tiks lemts par turpmāko rīcību.
Lūgumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu valdībā iesniedza Pļaviņu, Daugavpils, Ogres novada un Ilūkstes novads. Jau ziņots, ka piektdien vakarā tika sasaukta ārkārtas valdības sēde pēc Pļaviņu novada domes iesniegtā pieprasījumu izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar plūdu radītajiem apdraudējumiem.
Tomēr pie jautājuma par ārkārtas situācijas izsludināšanu ministri varētu vēl atgriezties pirmdien, kad saistībā ar plūdu nodarītajiem postījumiem notiks Krīzes vadības padomes (KVP) ārkārtas sēde.
Iepriekš vēstīts, ka plūdi Pļaviņās nu jau ir lielākie, kādi bijuši kopš tur veic hidroloģiskos novērojumus. Tur plūdi sākās naktī uz piektdienu plkst.3.30, kad ūdens sāka ieplūst pilsētā. Jau rīta agrumā tas bija ieskāvis vairāk nekā desmit privātmājas, vietējo mūzikas skolu un pansionātu.
Plkst. 15 tas sasniedza 13,50 metrus virs hidroloģiskās stacijas nulles, kas ir 2,40 metri virs kritiskās plūdu robežas. Savukārt nedaudz vēlāk ledus sastrēgums pie Pļaviņām sācis kustēties un ūdens līmenis stundas laikā krities par 2,45 metriem, tādējādi samazinoties pat zem plūdu līmeņa, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) dati.
Piektdien Pļaviņās izglābti 12 cilvēku, kas ar laivām pārvesti no applūdušajām mājām drošākā vietā. Izglābti arī vairāki suņi un kaķi.
LVĢMC prognozē, ka tuvākajās dienās turpināsies ledus iešana un ūdens līmeņa paaugstināšanās Daugavā, it īpaši Zeļķu - Pļaviņu posmā. Ūdens līmeņa paaugstināšanās turpināsies arī Gaujā, bet Salacā iespējamas ūdens līmeņa svārstības. Lielākajā daļā Kurzemes un Zemgales upju turpināsies pakāpeniska ūdens līmeņa pazemināšanās, atsevišķos upju posmos (pārsvarā lejtecēs) iespējama ūdens līmeņa paaugstināšanās.
