Valdība neapstiprina Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Ministru kabinets otrdien, 27.augustā, neapstiprināja Indriķi Muižnieku Latvijas Universitātes (LU) rektora amatā. Šo lēmumu valdība pieņēma pēc aptuveni stundu garām diskusijām.

 ĪSUMĀ:

  • Valdība nolemj neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā.
  • Trīs “KPV LV” ministri par šo IZM piedāvājumu neapstiprināt Muižnieku sāka šaubīties, un lēmumam pievienots viņu īpašais viedoklis.
  • Muižnieks norādīja, ka valdība vienojas par lēmumiem politiski.
  • Studentu padome: Augstskolas autonomija ir apdraudēta.
  • Ministre Šuplinska šos pārmetumus noraida.
  • LU rektora pienākumus pagaidām pildīs  Gvido Straube.
  • Abi prorektori izmantos neizņemtos atvaļinājumus līdz novembra sākumam.
  • LU jau pārsūdzēja valdības lēmumu Administratīvajā tiesā.
  • Pēc valdības lēmuma pārstāj darboties LU Senāts un Šķīrējtiesa.
  • Uz notikumiem reaģēja arī Eiropas Universitāšu asociācija – pirmdien tā pauda, ka LU ir samērā salīdzinoši zema autonomija.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Valdība neapstiprina Muižnieku Latvijas Universitātes rektora amatā
00:00 / 04:26
Lejuplādēt

Izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) valdības sēdes laikā norādīja, ka kopš pagājušās nedēļas, kad jautājumu valdība atlika, ministrija uzlabojusi projektu Muižnieka neapstiprināšanai.

Par šo jautājumu izteikties uz sēdi atnāca vairāki iesaistītie. Muižnieks valdības pārstāvjiem ministrijas pārmetumus par vēlēšanu norisi noraidīja.

Valdības sēdes laikā pēc studentu un citu iesaistīto uzklausīšanas par lēmumu neapstiprināt Muižnieku amatā šaubīties sāka visi trīs partijas “KVP LV” ministri. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”), iekšlietu ministrs Sandis Ģirgens (“KPV LV”) un labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”)  lēmumam pievienoja atsevišķu viedokli, norādot, ka lēmumu pieņemt ir grūti, jo nevar izšķirties, kurai no iesaistītajām pusēm ir taisnība.

“Pēc būtības atsevišķiem valdības locekļiem tiek uzgrūsts pieņemt Zālamana lēmumu virzienā, par kuru līdz galam nevaram izšķirties. Un tad es sev vēlreiz uzdodu jautājumu, vai Ministru kabinets ir arbitrāžas tiesa,” sacīja Ģirģens.

“Arī man ir ļoti grūti pieņemt šo lēmumu, tomēr es šoreiz arī absolūti atbalstu izglītības ministres kopējos centienus uzlabot augstākās izglītības kvalitāti,” piebilda Nemiro.

Savukārt Petraviča pauda, ka “šobrīd izvērtēt, vai ir nelikumības, - es uz savu sirdsapziņu to nevaru ņemt, un man ir jautājums, ja tiešām šīs tiesvedības sāksies un mēs to zaudēsim, tad kurš no mums uzņemsies maksāt izmaksas, kas tiks piedzītas tiesas ceļā”.  

“KPV LV” ministru paustais izsauca tieslietu ministra Jāņa Bordāna sašutumu. Viņš pauda, ka jautājums ir par izvairīšanos no atbildības.

“Es domāju, ka trīs kolēģi no “KPV LV” šobrīd izmisīgi cenšas no tās izvairīties, tāpēc cenšas uzdot dažādus jautājumus. Bet, ja ir grūti strādāt, kolēģi, nevajag nākt uz to darbu, ko jūs nevarat paveikt. Tāds man jautājums. Vai varat aizvietoties kaut kā…” sacīja Bordāns.

Pēc garākām sarunām valdība vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu - Indriķis Muižnieks amatā netiek apstiprināts. 

Balsojums nenotika, un valdība nolēma protokolam pievienot "KPV LV" ministru īpašo viedokli.

Muižnieks medijiem pēc šī valdības lēmuma to nodēvēja par politisku lēmumu.

“Atkal te tas politiskais aspekts bija prevalējošs, lai gan pēc likuma, gan pēc tiesību normām runa šeit bija tikai par tiesiskā aspekta vērtēšanu,” norādīja Muižnieks.

Indriķa Muižnieka komentārs par valdības lēmumu
00:00 / 00:46
Lejuplādēt

 Muižnieks medijiem sacīja, ka valdībā visu laiku notiek vienošanās, īpaši budžeta pieņemšanas laikā, “neuzskatu, ka šis jautājums skatīts atrauti no citas politiskās dienaskārtības”.

„Tiesisku un demokrātisku vēlēšanu ignorēšana. Tās tiesiskās un demokrātiskās vēlēšanas bija tās, kas notika universitātē. Un šī ignorēšana notiek politiska spiediena rezultātā. Manuprāt, šis politiskais spiediens arī pārkāpj esošās tiesību normas un arī Ministru kabineta noteiktās procedūras, ir bezprecedenta gadījums Latvijā un arī Eiropas Savienības valstīs,” norādīja Muižnieks.  

Par politisko spiedienu runāja arī studentu pārstāvji. LU Studentu padomes prezidente Alise Paula Zīverte pauda, ka studenti jūtas nesadzirdēti.

„Šī jau ir, tā teikt, jūtama zināma iejaukšanās autonomijā, augstākās universitātes lēmējinstitūcijas gribas apšaubīšana. Un tas nozīmē, ka patiesībā augstskolai nav īsti… teiksim tā, augstskolai nav teikšanas, kas būs rektors. Šis bija piemērs, kas mums parādīja, ka augstskolu autonomija ir apdraudēta un tā tiks apdraudēta vismaz tuvāko gadu noteikti.”

Ministre Šuplinska pārmetumus noraidīja. Viņa uzsvēra, ka ministrija neiejaucās rektora vēlēšanas. Tikai, kad publiskajā telpā parādījās pretrunīga informācija par vēlēšanu norisi, ministrija veica pārbaudi.

„Pārbaude konstatēja, ka tik tiesiskas, demokrātiskas, caurskatāmas, vēl jo vairāk, balstītas pašu apstiprinātajā Latvijas Universitātes satversmē, šīs vēlēšanas nav bijušas. Un tāpēc man ļoti gribētos, lai patiešām apelācija pie godīguma, akadēmiskās brīvības un atbildības būtu vietā, laikā un telpā,” sacīja ministre.

LU rektora vietas izpildītāja amatā valdība otrdien iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.

Tikmēr abi prorektori izmantos savus neizņemtos atvaļinājumus un līdz novembra sākumam amata pienākumus nepildīs, aģentūru LETA informēja LU prorektore Ina Druviete. Viņa pati un Valdis Segliņš atradīsies atvaļinājumā un pievērsīsies zinātniskajam darbam.

Latvijas Universitāte jau otrdien ir pārsūdzējusi valdības lēmumu neapstiprināt rektoru, paziņojumā medijiem informēja LU.

LU jau pārsūdzējusi Administratīvajā rajona tiesā lēmumu par rektora neapstiprināšanu, lūdzot to atcelt kā prettiesisku administratīvo aktu.  

Universitāti administratīvajā procesā tiesā pārstāvēs starptautiskais juridiskais birojs “PwC Legal”, kas ir sniedzis atzinumu par to, ka rektora vēlēšanas 2019. gadā Latvijas Universitātē notikušas tiesiski.

Tikmēr Latvijas Universitātes (LU) Administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis augstskolas personālu, ka līdz ar Muižnieka neapstiprināšanu rektora amatā augstskolā pārstāj darboties arī LU Senāts un Šķīrējtiesa, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā vēstule.

Vēstulē augstskolas personālam teikts, ka, iepazīstoties ar valdības lēmumu, konstatējams, ka tas pamatots ar apsvērumu, ka LU Satversmes sapulce rektora vēlēšanās nav bijusi balsstiesīga.

Ņemot vērā, ka Satversmes sapulce rektora vēlēšanu laikā bija ievēlējusi arī Senātu un Šķīrējtiesu, to darbība patlaban ir pārtraukta. Tāpat visi Senāta un Šķīrējtiesas lēmumi, kas pieņemti pēc 24.maija, ir spēkā neesoši no pieņemšanas brīža.

Vērtējot LU soli vērsties tiesā, prasot uzlikt pienākumu valdībai Muižnieku LU rektora amatā apstiprināt, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) iepriekš norādīja, ka "tiesā visu laiku kāds vēršas, jo visu laiku ir kāds, kam ir cits viedoklis". 

Uz notikumiem, kas saistīti ar rektora vēlēšanām, reaģējusi arī lielākā universitātes pārstāvošā organizācija Eiropā - Eiropas Universitāšu asociācija, kas pirmdien vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam vērsusi uzmanību, ka institucionālā autonomija ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai augstākās izglītības sistēmai:  

“Latvijas Universitāte šodien darbojas ar salīdzinoši zemu autonomiju organizatoriskos un pārvaldības jautājumos. [..] Kā ekspertu organizācija Eiropas Universitāšu Asociācija ir gatava atbalstīt strukturētu, uz faktiem balstītu dialogu sadarbībā ar nozari un Latvijas valsts institūcijām.”

KONTEKSTS:

Balstoties uz Valsts kancelejas paustajām bažām par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, valdība 20.augustā nolēma atlikt jautājuma izskatīšanu uz nedēļu, lai dotu laiku ministrijai sagatavot pamatotāku rīkojuma projektu.

Valsts kancelejas juriste valdības sēdē skaidroja, ka kanceleja sniedz tikai juridisko viedokli, bet lēmums jāpieņem valdībai. Kancelejas juriste gan secināja, ka pamatā visa IZM argumentācija balstās uz apsvērumiem pieņēmumu formā, uz kuriem Ministru kabinets balstīties nevar. Viņa norādīja, ka ir divas iespējas - rīkojuma projektu labot vai arī ministriem jābalso un jāpieņem konkrēts lēmums.

"Attīstībai/Par!" ministri aicināja vēl nelemt par IZM sagatavoto rīkojuma projektu, bet gan lemt tad, kad tiesību akts tiktu sagatavots tiesiski. Šim viedoklim pievienojās "Jaunās Vienotības" un "KPV LV" ministri. Savukārt nacionālās apvienības "Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" ministri atbalstīja IZM sagatavoto rīkojuma projektu.

Premjers piedāvāja šo jautājumu sadalīt un 20. augustā nelemt par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, bet lemt par otro jautājumu, kas nosaka, ka IZM sadarbībā ar Kultūras ministriju, Veselības ministriju un Zemkopības ministriju līdz 17.decembrim sagatavo un izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija) iesniedz izskatīšanai konceptuālo ziņojumu par augstskolu un valsts zinātnisko institūtu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu. Ministri šo priekšlikumu atbalstīja.

IZM rosinājusi neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo, pēc tās domām, rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.

Kopš IZM lūdza Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) sniegt atzinumu par vēlēšanu tiesiskumu, LU ir noliegusi visus tai piedēvētos pārkāpumus un pat pieaicināja divus zvērinātu advokātu birojus sniegt neatkarīgu atzinumu. Juristi norādīja, ka LU neesot būtiski pārkāpusi Augstskolu likumu un LU Satversmi, lai Muižnieku neapstiprinātu amatā.

LU vairākkārtīgi ziņoja, ka gadījumā, ja Muižnieks netiks apstiprināts rektora amatā, lēmums tiesas ceļā tiks apstrīdēts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti