ĪSUMĀ:
- VM gatava rosināt nekavējošu rīcību, ja Covid-19 gultu noslodze pārsniegs 70%.
- Gulbenes–Balvu slimnīcu apvienībā brīva ir tikai viena no 25 Covid-19 gultām.
- Slimnīcas vadītāja: Nemitīga slodze rada spriedzi.
- Lielu slodzi slimnīcā skaidro ar augstu saslimstību reģionā.
Grūtus laikus pieredzējusi Gulbenes–Balvu slimnīcu apvienība. Marta sākumā Balvu slimnīcas spējas pārbaudīja Covid-19 britu paveids. Aizņemtas bija visas Covid-19 gultasvietas, un pacienti uz tām pat gaidīja rindā. Šobrīd situācija ir teju nemainīga.
Gulbenes–Balvu slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne norādīja – šobrīd brīva ir tikai viena no 25 Covid-19 slimnieku gultām.
Lai arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam ir redzami dati un jauni pacienti vienkārši tiek nogādāti citur, tomēr nemitīgā noslodze rada spriedzi.
“Mums ir tik gultu, cik ir. Mēs izjūtam tikai to, ka ir spriedze. Ka to saslimušo skaits mazāks nepaliek. Ka tas visu laiku ir tuvu maksimumam, ko mēs varam pacelt,” atzina Vāne.
Arī speciālisti iemeslu priecāties neredz. Valsts galvenais infektologs Uga Dumpis norādīja, ka šajā brīdī vajadzētu runāt par Covid-19 ierobežojumu stiprināšanu.
Reaģējot uz pēdējo dienu Covid-19 saslimstības pieaugumu, Veselības ministrija ir gatava rosināt “nekavējošu rīcību”, ja slimnīcu gultu noslodze Covid-19 dēļ caurmērā valstī pārsniegs 70%.
“Epidemiologi ir uzskaitījuši dažādus pasākumus, kurus ieviest, ja situācija paliek vēl nopietnāka. Kā viens no tādiem galējiem pasākumiem, protams, ir pārvietošanās ierobežojumi,” atzina veselības ministrs Daniels Pavļuts (“Attīstībai/Par!”).
Balvu–Gulbenes slimnīcu apvienības valdes locekle Alīda Vāne skaidroja, ka viņas pārstāvētajā slimnīcā šie 70% jau sen pārsniegti tieši tādēļ, ka šajā reģionā saslimstība ir ļoti augsta.
“Reģionā tā saslimstība ir ļoti liela. Ja mēs redzam, ka te, Alūksne, Gulbene, Balvi, ir kādi 600 saslimušie, kas ir zināmi, mums ir skaidrs, ka mums būs 100 hospitalizētie. Tā matemātika ir nepielūdzama,” atzina Vāne.
Lai arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā jau ilgi teju visas gultas ir aizņemtas, tomēr caurmērā valstī vēl nav sasniegta kritiskā 70% atzīme, tādēļ strauja rīcībā šobrīd vēl nav gaidāma.
Reaģējot uz pēdējo dienu Covid-19 saslimstības pieaugumu, Veselības ministrija ceturtdien valdībā rosināja plānu, kā rīkoties, ja situācija ar saslimstību pasliktinās. Ministrija šobrīd ierosinājusi trīs kritērijus un, ja kāds tiktu pārkāpts, tad ierobežojumi būtu jāstiprina.
“Tie atšķiras nedaudz no tiem kritērijiem, kas parādījās luksofora dokumentā un nosaka sekojošo: ja saslimstības īstermiņa rādītāji pieaug par 20% un vairāk 14 dienu laikā vai, ja mēs redzam pakāpenisku ilgtermiņa pieaugumu ilgākā laika posmā līdz 600 kumulatīvajā rādītājā uz 14 dienām un visbeidzot – jauns papildu kritērijs: ja stacionāro gultu noslodze sasniedz 70% vai intensīvās terapijas gultu noslodze pārsniedz 70%, tad būtu pamats ieviest stingrākus nosacījumus,” par kritērijiem stāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts no “Attīstībai/Par!”.
Tomēr valdības kolēģu sajūsmu Veselības ministrijas ideja neizpelnījās. Gan ministru prezidents, gan arī vairāki ministri pauda bažas par noteiktajiem kritērijiem, to skaidrību un ieviešanu. Starp skeptiķiem bija arī finanšu ministrs no “Jaunās Vienotības” Jānis Reirs.
“Es neredzu iespējas, kā mēs sabeidrībai varam pateikt, ka pie šādām lietām [rādītājiem].. Es negribu diskutēt – 700, 70, 60. Bet vajag izstrādāt konkrētus un saprotamus [kritērijus]. Ne tikai Ministru kabinetam, bet arī sabiedrībai saprotamus kritērijus un tad arī saprast, kad tad tās gultas, kur mēs esam iedevuši 69 miljonus, būs gatavas,” sacīja Reirs.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.
Saskaņā ar valdības atbalstīto luksofora principu par ierobežojumu mīkstināšanu varētu spriest, ja saslimstības rādītāji samazinātos līdz vidēji 200 gadījumiem uz 100 000 cilvēku 14 dienu laikā.
