Lielākā daļa paredzēta radio
750 000 eiro Latvijas Radio un 250 000 – Latvijas Televīzijai (LTV). Par šādu proporciju vēl pirms sabiedriskajiem medijiem solītā miljona piešķiršanas lēma naudas dalītājs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Par valdības lēmumu paziņojumā medijiem informēja Latvijas Radio, vienlaikus paužot gandarījumu un norādot, ka plānotās reformas, kuru īstenošanai radio nepieciešami 750 000 eiro, atbalsta gan visas Latvijas Radio struktūrvienības, gan arodbiedrība.
Iepriekš otrs sabiedriskais medijs – LTV – mediju uzrauga piedāvāto sadalījumu, saskaņā ar kuru LTV papildus saņemtu trīsreiz mazāk nekā radio, vērtēja kā neproporcionālu un nesamērīgu. LTV lūgusi padomei to pamatot, bet atbildes tā arī neesot.
Nozares ministrs, uzrunāts īsi pirms lēmuma par naudas piešķiršanu, tās tālāko sadali komentēt atteicās. "Es nedrīkstētu šo vērtēt, tā būtu klaja iejaukšanās NEPLP kompetencē vērtēt šo sadalījumu, es esmu priecīgs, ka ir izdevies panākt šo finansējumu," teica kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība).
Tā kā diskusijas par miljona piešķiršanu sabiedriskajiem medijiem jau palikušas pagātnē, valdība šo jautājumu trešdien, 6. novembrī, izskatīja ļoti ātri, bet pats strīds par naudas tālāko sadali starp LTV un Latvijas Radio joprojām ir aktuāls.
Padomes loceklis Ivars Āboliņš LTV vadības pārmetumus par nevienlīdzīgu attieksmi noraida un stāsta – radio naudu vajag vairāk, turklāt padomi pārliecinājis medija valdes sagatavotais reformu plāns.
Latvijas Radio reformu plāni
„Mums ir neapgāžama argumentācija un precīzi aprēķini plānoto 750 000 izlietojumam līdz pēdējam eirocentam. Piešķirtais miljons eiro sniedz iespēju pietuvināt Radio un sabiedrisko mediju portāla LSM.lv darbinieku atalgojumu Latvijas Televīzijas darbinieku atalgojumam, kā arī Radio gadījumā veikt strukturālās reformas,” paziņojumā medijiem norāda Latvijas Radio valdes locekle finanšu jautājumos Mārīte Tukiša.
Latvijas Radio izstrādāts efektivitātes un strukturālo reformu plāns 2020. – 2022.gadam. Ar to paredzēts stiprināt analītiskās žurnālistikas, multimediālā satura un informācijas tehnoloģiju (IT) kapacitāti, kā arī izveidot satura redkolēģijas un Inovāciju laboratoriju. Tāpat paredzēts konsolidēt administratīvās un atbalsta funkcijas, optimizēt ētera nodrošināšanas un montāžas funkcijas, lai mazinātu manuālo darbu un nākotnē to pašu darbu varētu veikt mazāk cilvēku, par to saņemot konkurētspējīgu atalgojumu.
Paredzēts pabeigt arī uz rezultātu vērstas darba samaksas, darba novērtēšanas un motivācijas sistēmas ieviešanu.
„No plānotajiem 750 000 eiro nākamgad vairāk nekā 250 tūkstoši tiks novirzīti investīcijām tehnoloģiskā parka atjaunošanai. Analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas nodaļas izveidei, kas ietver arī vienas jaunas štata vietas izveidi, nepieciešami papildus 32 760 eiro. Tāpat plānā iekļauti 74 329 eiro četru jaunu štata vietu izveidei, nodrošinot papildspēkus IT daļai un multimediālā satura veidošanai. Paredzēts pabeigt darba samaksas reformu, izlīdzinot atalgojumu starp līdzīga darba veicējiem, kuri šobrīd saņem atšķirīgu atalgojumu pat pārsimts eiro amplitūdā, kā arī ieviest uz rezultātu vērstu darba samaksas un motivācijas sistēmu, kam kopumā nepieciešami 325 708 eiro,” skaidro Tukiša.
NEPLP skaidro atšķirīgo naudas dalījumu
"Šī redkolēģiju veidošana nozīmē to, ka Latvijas Radio lēnām iet prom no kanālu sistēmas. (..) Ja mēs runājam par situāciju, kādā atrodas Latvijas Radio un Latvijas Televīzija šobrīd, es teiktu, tās ir divas dažādas pasaules. Latvijas Televīzijā ļoti daudzas lietas ir sakārtotas un ir izdarītas," klāstīja NEPLP loceklis Āboliņš.
Tomēr daļēji tieši ar reformu plāna neesamību Āboliņš skaidroja atšķirīgo naudas dalījumu. "Nebūtu korekti komentēt operatīvās darbības, kas jāveic sabiedriskajos medijos. (..) Mēs gaidām no [Latvijas Televīzijas valdes locekļa Ivara] Priedes kunga šo redzējumu."
Tikmēr LTV valdes loceklis Priede norādīja: "Jau "n-tos" gadus Latvijas Televīzija reformas veic uz savu līdzekļu rēķina, netiek prasīts papildu finansējums kaut kādu reformu veikšanai."
Ja naudas sadalījums starp abiem sabiedriskajiem medijiem paliks nemainīgs, LTV sev piešķirtos līdzekļus izlietos galvenokārt sabiedrisko mediju interneta vietnes LSM angļu un krievu versiju uzturēšanai, jo šim mērķim paredzētais finansējums nākamgad beidzas.
Par 2020. gada budžetu vēl jālemj Saeimai, kura pašlaik strādā ar priekšlikumiem pirms galīgā lasījuma, kas paredzēts novembra vidū.
KONTEKSTS:
Sabiedrisko mediju finansiālās problēmas skaļāk izskanēja šovasar, kad Latvijas Radio Ziņu dienests izteica neuzticību medija valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Par to bija vienojies absolūtais vairākums Ziņu dienesta darbinieku, kuri norādīja uz korespondentu lielo slodzi, nepietiekamo atalgojumu, Ziņu dienesta novājināšanu un centieniem panākt darbiniekiem nelabvēlīgas izmaiņas. Radio vadība savukārt skaidroja, ka finansējums Radio nav pietiekams, medijā ir krīze un nepieciešams ievērojams finansējuma palielinājums. Arī Latvijas Televīzijā (LTV) finansējums nav pietiekams.
Sabiedrisko mediju atbalstam nākamajā gadā pieprasīti vairāk nekā 15 miljoni eiro. No tiem apmēram septiņi miljoni eiro, lai uzsāktu iziešanu no reklāmas tirgus. Savukārt valdība, vienojoties par nākamā gada budžetu, sabiedriskajiem medijiem papildus plāno piešķirt 5,9 miljonus. Gan Radio, gan LTV atzina, ka arī šī summa nesegs iziešanu no reklāmas tirgus un neļaus palielināt algas.
Vēlāk politiķi norādīja, ka ir rasta iespēja sabiedriskajiem medijiem atvēlēt papildu miljonu eiro, tomēr precīza summa un tās sadalījums nebija zināms.
