„Gazprom” nav spējis ievērot savu apņemšanos noteikt godīgu gāzes cenu Lietuvai - ar šādu motivāciju Lietuva jau 2012.gadā vērsās Stokholmas arbitrāžas tiesā pret kompāniju, pieprasot kompensācijas saviem patērētājiem.
Šobrīd Lietuva ir vērsusies Eiropas Savienības tiesā pēc papildus juridiskā atbalsta, lūdzot Eiropas tiesas atzinumu par to, vai dalībvalsts tiesa, kura vēlas nodrošināt Eiropas Savienības tiesību pārākumu, var atteikties atzīt šķīrējtiesas nolēmumu, ja tas ierobežo valsts tiesības lemt par savu jurisdikciju un pilnvarām šāda rakstura lietā.
Iepriekš eksperti norādīja, ka Lietuvas tiesas prāvā ir runa par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis. Tomēr Lietuvas konsultācijas Eiropas Savienības tiesā liecina par to, ka valsts ir gatava dažādiem iespējamajiem notikumu pavērsieniem.
Līdzīgu prasību pret „Gazprom” ar pieprasījumu samazināt cenas pagājušonedēļ nolēmusi iesniegt arī Lietuvas gāzes kompānija „Lietuvos Dujos”.
Latvijas sagaidāmā nostāja par Lietuvas lietu pret „Gazprom” tiks pieņemta aiz slēgtām durvīm. Tomēr Latvija šobrīd strādā pie politiski jūtīgā dabasgāzes tirgus liberalizācijas jautājuma un, pēc politiķu teiktā, nav noskaņota konfliktiem ar „Gazprom”. Tāpēc, sagaidāms, nostājas formulēšana, cenšoties neaizkaitināt ne gāzes piegādātāju, ne kaimiņus, tai nebūs viegls uzdevums.
