Valdība konceptuāli atbalsta plānu rezidentiem algu celt par 20%, pārējiem mediķiem - par 10%

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Veselības ministrijas (VM) plānu, kā sadalīt ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai nākamgad pieejamo finansējumu, tostarp paredzot rezidentu zemākās darba samaksas pieaugumu par 20% un pārējo ārstniecības personu - par 10%.

Saņēmusi konceptuālu valdības atbalstu, ministrija drīzumā iesniegs grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, solot iekļaut arī detalizētus aprēķinus par plānoto darba samaksas pieaugumu.

Nākamgad ārstniecības personu atalgojuma pieaugumam ir paredzēts 60,1 miljons eiro.

Darba samaksu paredzēts palielināt tiem, kuriem tā nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas. Šī gada otrajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa bija 1083 eiro, bet neto darba samaksa jeb pēc nodokļu nomaksas bija 799 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Veselības ministrija rosināja un valdība konceptuāli atbalstīja ieceri rezidentiem zemāko darba samaksu palielināt 20% apmērā, tam novirzot 4,04 miljonus eiro.

Pārējām ārstniecības personām zemākās mēnešalgu likmes paredzēts palielināt 10% apmērā, tam novirzot 48,2 miljonus eiro. 

10% pieaugums plānots arī VM padotības iestāžu ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem, tam paredzot 6,26 miljonus eiro. Savukārt citu budžeta resoru ārstniecības personu atalgojuma palielināšanai iezīmēti 1,6 miljoni eiro.

Tas nozīmē, ka, piemēram, sertificētu ārstu un zobārstu zemākā mēnešalga pieaugs par 108 eiro - no 1079 eiro 2019.gadā līdz 1187 eiro 2020.gadā.

Sertificētu fizioterapeitu, audiologopēdu, uztura speciālistu, ergoterapeitu, tehnisko ortopēdu un mākslas terapeitu zemākā mēnešalga pieaugs par 95 eiro, proti, no 950 eiro uz 1045 eiro.

Savukārt sertificētām māsām, ārsta palīgiem, vecmātēm, biomedicīnas laborantiem, radiologa asistentiem, radiogrāferiem un ārstiem-neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes vadītājiem zemākais mēneša atalgojums pieaugs no 714 eiro līdz 785 eiro.

52 eiro atalgojuma pieaugums ir gaidāms sestās kategorijas kvalifikācijas pārstāvjiem - reģistrētiem zobārsta asistentiem un māsas palīgiem, kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājiem.

Plānots, ka rezidentu zemākā mēnešalga reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas pieaugs no 1235 eiro līdz 1482 eiro. Tikmēr rezidentu zemākā mēnešalga pārējās ārstniecības iestādēs, tai skaitā Veselības ministrijas padotības iestādes, pieaugs no 950 eiro līdz 1140 eiro.

Papildus ziņojumā arī norādīts, ka trešā rezidentūras gada pamatspecialitātē un pirmā gada papildspecialitātēs nodrošinās mēnešalgas koeficientu 1.1. Tas nozīmē, ka šādā gadījumā reģionālajā daudzprofilu slimnīcā vai ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas strādājoša rezidenta zemākā mēnešalga būtu 1630,20 eiro jeb pieaugtu par 32%. Tikmēr citās slimnīcās strādājošie saņemtu 1254 eiro, kas arī ir pieaugums par 32%.

Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums maksimāli efektīvi tiek novirzīts tieši zemāko algu palielināšanai, plānots, ka Nacionālais veselības dienests, slēdzot līgumus par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, paredzēs nosacījumu finansējumu novirzīt darba samaksas palielināšanai, kas nepārsniedz trīs vidējās tautsaimniecībā nodarbināto mēnešalgas.

Ministrija arī paredzējusi lūgt regulāras atskaites par veikto darba samaksas palielinājumu. Un arī arodbiedrībām būšot loma finansējuma izlietojuma kontrolē.

Ministrija ziņojumu virzīja steidzamības kārtībā, uzsverot, ka tas jāizskata pirms Saeima lemj par nākamā gada budžetu. Tas tika nosūtīts saskaņošanai tikai Finanšu ministrijai.

KONTEKSTS:

Saskaņā ar pērn Saeimā pieņemto lēmumu, mediķu algu celšanai nākamajā gadā būtu bijis jāparedz 120 miljonus eiro, kas nozarē strādājošo algas ļautu pacelt par vidēji 20%. Taču, koalīcijai atzīstot, ka šāda likuma pieņemšana esot bijusi kļūda, jo netika paredzēti finanšu resursi, mediķu algām izdevies rast vien aptuveni pusi nepieciešamās naudas.

Mediķu organizācijas ar šādu lēmumu nav apmierinātas, uzstājot uz Saeimas sākotnējā solījuma izpildi.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris jau brīdinājis, ja netiks veiktas medicīnas darbinieku prasītās izmaiņas valsts budžetā, tiks pieprasīta veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisija, vākti paraksti par Saeimas atlaišanu un rīkots streiks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti