Tieslietu ministrijai līdz šā gada 9. septembrim jāizstrādā grozījumi likumā par tiesu varu, paredzot specializētās tiesas izveidi. Iecerēts, ka tā darbu sāktu 2021. gada 1. janvārī. Savukārt līdz šā gada novembrim jāizstrādā izmaiņas citos normatīvajos aktos, nosakot specializētās tiesas kompetenci.
Lai to īstenotu, iecerēts Tieslietu ministrijai nākamgad piešķirt papildu 136 000 eiro.
Ministrijas iecere paredz, ka specializācijas noslodzi pirmajā instancē veidotu vidēji 350 lietas gadā, bet apelācijas instances noslodzi veidotu vidēji 130 lietas. Provizoriski pirmajā instancē būtu jābūt ne mazāk kā pieciem tiesnešiem, bet ne vairāk par desmit tiesnešiem, kuru kompetencē būtu specializēto lietu izskatīšana. Savukārt apelācijas instancē papildus būtu nepieciešami līdz četriem tiesnešiem.
Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa būs kā patstāvīga rajona (pilsētas) tiesas instance, bet apelācijā – specializēta kolēģija, kurā tiesneši un darbinieki tiks atlasīti pēc augstiem kvalifikācijas kritērijiem, izvērtējot arī reputācijas aspektu.
Valdības sēdē bažas par specializēto tiesu pauda arī Konkurences padome, norādot, ka lietas “iestrēgst” ne tikai zemāko instanču tiesās, bet arī apgabaltiesās un Augstākajā tiesā.
Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) mudināja pirms lēmuma par ekonomisko lietu tiesu sagaidīt tieslietu sistēmas audita rezultātus.
Tikmēr tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) pēc jautājuma izskatīšanas uzsvēra, ka otrdien valdības līmenī ir pieņemts nozīmīgs lēmums, lai nodrošinātu ātru un kvalitatīvu iztiesāšanu arī sarežģītās ekonomisko un finanšu noziegumu lietās, informēja Tieslietu ministrija.
“Mūsdienās komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumus lietas kļūst arvien komplicētākas un to iztiesāšana tiesās nereti ieilgst, tāpēc mūsu pienākums veicināt sarežģītu un specifisku lietu izskatīšanas ātrumu un kvalitāti. Valdības prioritāte ir drošība, arī ekonomikā un investīciju piesaistē,” paziņojumā medijiem pēc valdības lēmuma akcentēja Jānis Bordāns.
Bordāns uzskata, ka šādas tiesas izveide nākotnē Latvijas tiesas padarīs par labākajām Eiropā, uzņēmēji varēs braukt uz Latviju, veidot savus uzņēmumus un nebaidīties par tiesu sistēmu, par to, ka viņu lietas tiesās izskatīsies.
“Šo mēs redzējām Somijā. Tas patiešām tā ir. Pasaules globālās korporācijas nebaidās atvērt savus ofisus Helsinkos, jo zina, ka lietas izskatīs kvalitatīvi. Tāpat tas būs arī Rīgā,” uzsvēra Bordāns.
“Starpība jau pirmajos gados varētu būt tāda, ka uz šo apelācijas instanci nonāk mazāk lietu, jo mēs, piemēram, Somijā konstatējām, ka 98% lietu netiek pārsūdzētas, jo viņas ir kvalitatīvi izskatītas. Līdzīgu gājienu mēs saskatām Latvijā – vai tas būtu 90 vai 70%, tas jau bītu sasniegums, un otrkārt otrajā instancē nonākošās lietas, tām būtu jānonāk ar augstākas kvalitātes pakāpi, kur tā izskatīšana būtu vienkāršāka,” norādīja Bordāns.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) uzskata, ka pašlaik tiesas, īpaši rajona tiesas, netiek galā ar finanšu un ekonomisko noziegumu iztiesāšanu. Tāpēc rosināts veidot specializētās tiesas, kas fokusētos ekonomisko un finanšu noziegumu izskatīšanā. Ministra ieskatā, šādas tiesas Latvijā būtu iespējams izveidot divu gadu laikā.
Atbalstu šādai iecerei pauda Valsts prezidents Egils Levits. Savukārt Tiesnešu biedrības vadītājs Juris Siliņš izteicās, ka šādu specializētu tiesu izveidošana būtu piemērota lielākām valstīm
