Šogad aizsardzības budžets sasniedz 2,2% no IKP. Aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Attīstībai/Par!") preses konferencē pēc valdības sēdes norādīja, ka jau iepriekš plānoti papildu projekti aizsardzībā, kā arī karavīru skaita palielināšana, bet tas nebūtu iespējams bez papildu līdzekļiem. Pabriks uzsvēra, ka nevaram gulēt uz lauriem un paļauties tikai uz sabiedrotajiem.
Budžeta palielinājumu aizsardzības nozare investēs, piemēram, loģistikas un apgādes nodrošināšanai, bezpilota sistēmu un vadāmo lādiņu, netiešās uguns atbalsta, sauszemes spēku mehanizācijas spēju attīstībai un nacionālās kiberdrošības spējas stiprināšanai.
Papildu finansējums ļaus arī sasniegt Nacionālo bruņoto spēku personāla piesaistes mērķus, kas ir svarīgi katras spējas īstenošanai, kā arī būtiski sekmēs Latvijas aizsardzības industrijas attīstību.
“Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, kas saistītas ar Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā, nepieciešams mērķtiecīgi stiprināt Latvijas drošību un aizsardzību. Aizsardzības budžeta palielināšana līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta nodrošinās Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju paātrinātu attīstību, būtiski palielinot mūsu valsts un NATO aizsardzības spējas,” komentēja Pabriks.
Ministrijām tagad mēneša laikā jāiesniedz risinājums, kā tieši palielinājums notiks.
Aizsardzības nozare attīstīs Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, pamatojoties uz Nacionālo bruņoto spēku attīstības plānu no 2020. līdz 2032. gadam, kuru Ministru kabinets apstiprināja 2020. gada 14.decembrī.
Ņemot vērā drošības situācijas izmaiņas Eiropā, arī Igaunija un Vācija jau ir paziņojušas par to aizsardzības budžetu palielināšanu.
