Ministru kabineta komiteja pirmdien, 26.martā, nolēma virzīt izskatīšanai valdībā iepriekš atlikto jautājumu par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma.
Izglītības ministrija norāda, ka tas būtu pēc izvēles un 1. klasē apgūstamais mācību saturs būs atbilstošs vecumam. Neesot paredzēts, ka sešgadniekiem būs jāapgūst tas pats, ko šobrīd mācās septiņgadnieki.
Ar psihologa vai ārsta atzinumu arī nākotnē pēc vecāku vēlmes pirmsskolas izglītības programmas apguvi varēs par gadu pagarināt.
Izglītības satura izmaiņas paredz, ka bērni sāk apgūt mācības no sešu gadu vecumā jau no 2019.gada 1.septembra, un, “jo ilgāk mēs diskutēsim par visdažādākajiem jautājumiem, jo tuvāk pienāks 2019.gada septembris, un tad arī tas nebūs iespējams”, Latvijas Radio norādīja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).
Pirms-skolā gadu paredzēta obligātā sagatavošanas klase, stāsta Izglītības ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa. „Obligātā sagatavošana piecu gadu vecumā. Tā ir vienu gadu. Ja ir objektīvi pamatojums, tas var tikt pagarināts par vienu gadu. Pamatizglītības apguvi bērns uzsāk 1. klasē sešos gados. Tā kalendāra septembrī, kad viņam paliek seši gadi. Un ar šo atzīmi, ka tie, kas ir dzimuši no septembra līdz decembrim, šo bērnu vecākiem ir iespēja izvēlēties pamatizglītības uzsākšanu atlikt līdz nākamajam mācību gadam. Un šī apguve notiek pirmsskolas iestādē vai skolā," sacīja Lejiņa.
Iebildumus pret šo ieceri iepriekš pauda Pašvaldību savienība un skolotāju arodbiedrība. Piemēram, skolotājiem nav skaidrs, kā mainīsies viņu darba slodzes, ja sešgadniekiem iecerētas 35 minūšu garas stundas.
Savukārt Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Ināra Dundure norādīja, ka būs nepieciešams arī regulējums, kādas ir prasības izglītības iestādei, ja tajā sāk mācīties sešgadnieki, un šim regulējumam jābūt viennozīmīgam un saprotamam, tāpēc “priekšā vēl ir daudz darāmā”.
„No vienas puses mēs dodam deleģējumu ar šiem grozījumiem arī projektam kompetenču balstīta izglītība. Tajā pašā laikā mēs neesam saņēmuši gala versiju vadlīnijām, kas saucas „Izglītība mūsdienīgai lietpratībai: mācību satura un pieejas apraksts”, jo šobrīd esošā redakcija ietver idejas, viedokļus, bet tas nav saturs, tas nav standarts," pauda Dundure.
Izglītības ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) gan pauda, ka ir “bezgala naivi cerēt, ka mēs vienlaikus ar šiem [izglītības satura] standarta grozījumiem atrisināsim skolu tīkla problēmas, skolu piepildījuma problēmas, skolotāju - skolēnu proporcijas, higiēnas prasību vajadzības un visu pārējo”. “Nu tas vienkārši nav iespējams,” uzsvēra ministrs.
“Mēs risinām vienu konkrētu jautājumu attiecībā uz izglītības saturu, un viss, ko mēs dzirdam no pašvaldību savienības, no arodbiedrības, ka viņi grib atrisināt ar šo absolūti visas problēmas, kas šobrīd ir izglītības sistēmā, tas vienkārši nav iedomājams,” sacīja Šadurskis.
KONTEKSTS:
Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) aicināja veikt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, tajos paredzot obligātās pamatizglītības apguves uzsākšanu no sešu gadu vecuma, vienlaikus saglabājot tiesiski legālu iespēju pamatotas nepieciešamības gadījumā to sākt arī gadu vēlāk. Sākotnēji bija doma pārmaiņas sākt 2018./2019.mācību gadā, taču, redzot, cik ilgs ir saskaņošanas periods, Izglītības un zinātnes ministrija secināja, ka jādod vēl viens sagatavošanās gads un pārmaiņas jāsāk no 2019./2020.mācību gada.
Sabiedrībā skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma neatbalstīja lielā vienprātībā, viedokļi ir dažādi. Šobrīd izskatīšanai Saeimas Prezidijā nonākusi iedzīvotāju iniciatīva saglabāt esošo regulējumu, kas paredz skolas gaitu sākšanu no septiņu gadu vecuma, kuras atbalstam portālā "Manabalss.lv" savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
