Pusdiena

ASV apsūdz Krieviju raķešu līguma pārkāpšanā

Pusdiena

Pusdiena 09.03.2017

Valdība izpelnās tiesībsarga dusmas par nepamatotu dokumentu slepenošanu

Valdība izpelnās tiesībsarga dusmas par nepamatotu dokumentu slepenošanu

Ministru kabinets šonedēļ aiz slēgtām durvīm sprieda, ko valdība atbildēs Satversmes tiesai saistībā ar kādu tiesas sāktu lietu. Lai gan jautājums padarīts par slepenu, visticamāk, runa ir par tā dēvētajiem trokšņu noteikumiem. Izdabājot dažiem uzņēmējiem, valdība savulaik mototrasēs palielināja pieļaujamos trokšņu līmeņus. Tiesībsargs tādu rīcību atzinis par prettiesisku, taču valdība trokšņus mazināt negrasās. Tagad lietu pēc iedzīvotāju sūdzībām vētī Satversmes tiesa. Savukārt valdība izpelnījusies tiesībsarga dusmas par šīs lietas slepenošanu. 

Peripetijas ap tā dēvētajiem trokšņu noteikumiem sākās pirms pusotra gada. Toreiz vēl «Vienotības» pārstāves Laimdotas Straujumas vadītā valdība izdabāja dažiem uzņēmējiem un pāris ministru atvasēm – palielināja Ministru kabineta noteikumos atļauto trokšņu līmeni. Tādējādi darbu varēja atsākt skaļuma dēļ slēgtā Kandavas mototrase, kā arī sacensības rīkot Biķernieku trase Rīgā.

Trokšņu nomocītie trašu kaimiņi sūdzējās tiesai un Tiesībsarga birojam. Tas izpētē secināja, ka trokšņu līmeņu audzēšana bijusi prettiesiska, jo neatbilda starptautiskām normām un mūsu pašu Satversmei, kas aizsargā veselību un tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Tiesībsargs valdību pērnā gada nogalē mudināja piekāpties un trokšņus noteikumos pieklusināt. Taču valdība akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) nostāju, ietiepās un tiesībsarga aicinājumu nepildīja. Turklāt valdība atbildi tiesībsargam jau pērnruden skatīja slēgtā sēdē.

Tā kā valdības noteikumi un trokšņu lieta skar visas sabiedrības intereses, tiesībsargs Juris Jansons šā jautājuma slepenošanu uzskata par demokrātijas vājināšanu. To Jansons norādījis vēstulē premjeram Mārim Kučinskim (Zaļo un Zemnieku savienība), sūdzoties par pašvaldību ministru Kasparu Gerhardu (Nacionālā apvienība).

 “Lūdzu ņemt vērā – ministrs un viņa vadītā VARAM ir pārkāpusi Ministru kabineta Kārtības ruļļa prasības. Lūdzu arī aizdomāties, kā sabiedrībai izskatās tas, ka pamatojums top tikai tad, kad par to sāk kāds interesēties. Visnotaļ droši var teikt, ka “sabiedrības acīs” šāda rīcība tiks vērtēta kā “pamatojuma izgudrošana pēc vajadzības”. Vai tas atbilst Ministru kabineta mērķiem nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, atklātu un sabiedrībai pieejamu valsts pārvaldi?”  rakstīja tiesībsargs.

“Ir nepieļaujami, ka VARAM skatījumā informācija par normatīvo aktu un valsts pārvaldes iestādes rīcību, kas acīmredzami sabiedrībā raisa diskusijas un liecina par aktualitāti, ir ierobežojama. Uzskatu, ka VARAM ar šādu rīcību ir nodemonstrējusi patvaļīgas rīcības “paraugstundu”, slēpjot no sabiedrības uzmanības un nevēloties aktualizēt manis pausto kritiku par VARAM neveiksmīgo darbu, izstrādājot grozījumus Ministru kabineta noteikumos,” norādīja tiesībsargs.

Tiesībsargs Jansons vēstulē uzsvēra, ka trokšņu noteikumi ir ikvienam saistošs normatīvais akts, kas skar plašu sabiedrību un par ko daudz runāts medijos. Turklāt valdības atbilde tiesībsargam par to, kādēļ trokšņus nemazināt, nesaturēja ierobežotas pieejamības informāciju. Tādēļ Jansons ir neizpratnē par lietas skatīšanu aiz slēgtām durvīm.

«Atkārtoti iepazīstoties ar Ministru kabineta atbildes vēstuli tiesībsargam, man joprojām nav saprotams, kura no tajā iekļautās informācijas ir tāda, kas būtu bijusi slēpjama no sabiedrības. Kučinska kungs, aicinu Jūs personīgi izvērtēt VARAM rīcības iemeslus un sabiedrībai nodarīto kaitējumu, ņemot vērā, ka no jebkuras ministrijas rīcības atklātības ir atkarīgs arī sabiedrības vērtējums gan par Ministru kabineta, gan par valsts pārvaldes darbību,» norādījis Jansons.

Jansons šonedēļ ir komandējumā ārzemēs, bet neviens cits no Tiesībsarga biroja par šo lietu runāt negrib.

Nerunīgs ir arī Jansona peltais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs  Gerhards, nespējot konkrēti atbildēt, kas tieši ir slepens trokšņu noteikumu lietā, kurā personu vārdus nebūtu problēmu anonimizēt.

Faktā, ka ministrija slepenības zīmogu uzliek sabiedrību aizskarošai un mediju izgaismotai lietai, neko nosodāmu nesaskata arī premjers Kučinskis un Valsts kanceleja. Valdības mājā skaidro, ka lēmumu padarīšana par slepeniem ir katras ministrijas iekšēja lieta, kurā Kučinskis kā valdības vadītājs nejaucoties.

Trokšņu noteikumus pēc mototrašu tuvējo iedzīvotāju sūdzībām administratīvajā tiesā patlaban pēta Satversmes tiesa. Vai ar sūdzību par valdības noteikumiem arī doties uz Satversmes tiesu, tiesībsargs Jansons vērtēs nākamnedēļ.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti