Valdībā iestrēgusi iecere par savlaicīgu atbalstu jauniešiem ar uzvedības problēmām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Iestrēdzis jautājums par Pārresoru koordinācijas centra (PKC) iecerēto pedagoģiski psiholoģisko dienestu jauniešiem – tā mērķis būtu savlaicīgi risināt uzvedības problēmas, pirms tās samilzt cilvēkam pieaugot. Ieceri valdībā izskatīt neizdodas, jo tai iebilst Tieslietu ministrija.

Valdībā iestrēgusi iecere par savlaicīga atbalsta dienestu jauniešiem ar uzvedības problēmām
00:00 / 03:06
Lejuplādēt
Ministrijā gan skaidro – pakalpojuma nepieciešmība nav apšaubāma, taču tas jāuztic kādai jau esošai iestādei, jo jaunas iestādes veidošana krīzes laikā sabiedrībai nebūtu pamatojama. Strīdu dēļ gan neizdodas uzsākt darbu un cieš bērni.

 

Rīkojuma projekta par pedagoģiski – psiholoģiskā atbalsta dienesta izveidi izskatīšana valdībā atlikta gan 28. janvārī, gan arī aizvadītajā nedēļā – 4. martā. Pretestību pret to izrādīja Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija).

Projekta izstrādātājs ir PKC, kurš to darījis pēc 2019. gada 3.septembrī valdības dota uzdevuma. Centra vadītājs Pēteris Vilks norādīja, ka šāda dienesta mērķis ir preventīvi strādāt ar bērniem un jauniešim, kuriem ir potenciāli uzvedības traucējumi un ar tā izveidi nevajadzētu pārlieku kavēties.

 “Esošās institūcijas prioritāri strādā ar krīzes gadījumiem un dominējošā ir tiesību aizsardzības īstenošana, bet tā ir daudz par šauru un tā aptver aptuveni vien 2% no visiem bērniem.

Bet prevencijas pakalpojumi ir nepieciešami nu jau daudz plašāk, pēc dažādiem zinātniekiem novērtējumiem, apmēram 16 – 18% visu bērnu.

Caur tiesību aizsardzības sistēmu vien nevar radīt un veidot to agrīno prevenciju pirms tā krīze samilzt,” sacīja Vilks.

Tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomeniece Ilona Kronberga skaidrojot ministra lēmumu norādīja – ministrija nekādā gadījumā nav pret šāda pakalpojuma izveidošanu, tomēr iebilst pret veidu, kā konkrēto pakalpojumu vēlas īstenot.

“Mēs uzskatām, ka ir jākoncentrējas nevis uz jaunu valsts pārvaldes iestāžu radīšanu šajā laikā, bet ir jāskatās uz efektīvākajiem veidiem, kā mēs varam nokļūt pie kvalitatīva rezultāta.

Lai gan apakšā ir labas idejas, vienas valsts pārvaldes iestādes izveide kļūst gandrīz vai par pašmērķi, ja mums jau ir līdzīgas struktūras, kuras ir spējīgas attīstīt apkalpojumus,” norādīja Kronberga.

PKC vadītājs Pēteris Vilks gan pauda, ka pakalpojums ir unikāls un vismaz pagaidām nav īsti pievienojams citiem dienestiem. Šajā institūcijā lielākoties strādātu dažādi profesionāļi.

“Tie ir pedagogi, psihologi, asistenti, psihiatri, psihoterapeiti, logopēdi, ārstniecības personas, tajā skaitā dažādi atkarību speciālisti. Tas, ka tur būs arī cilvēki, kuriem ir jāorganizē šo pakalpojumus sniegšana – jā, tā būs, bet tā ir ļoti maza daļa no dienesta struktūras,” teica Vilks.

Dienesta nepieciešamību apstiprināja arī Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības un Saldus novada Sociālā dienesta direktore Ina Behmane: “Tieši pirmsskolas posmā bērns jau pats sāk parādīt savas rakstura iezīmes – ja šajā brīdī tas tiek palaists garām, kad bērns paaugas, viņš ir ar nopietniem uzvedības traucējumiem. Tādēļ šis prevencijas darbs ir tik ļoti būtisks. Ieraudzīt izmaiņas bērna uzvedībā pēc iespējas ātrāk.”

PKC vadītājs Pēteris Vilks gan norādīja, ka risinājums ir jāmeklē un, iespējams, izdosies nonākt pie tāda, kas būs pieņemams visiem valdības pārstāvjiem, tomēr šobrīd, kopš bērnu un ģimenes lietu ministrijas likvidēšanas, bērnu labbūtības jautājumi esot ļoti sadrumstaloti un tas sarežģī virzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti