Dienas notikumu apskats

Lielbritānija pēc ''Brexit'' vēlas pagaidu muitas zonu

Dienas notikumu apskats

Turcija pieprasa Vācijai izdot valsts apvērsuma rīkošanā aizdomās turēto

Valdība grib ļaut atteikumu darbam ar valsts noslēpumu pārsūdzēt apgabaltiesā

Valdība grib ļaut atteikumu darbam ar valsts noslēpumu pārsūdzēt apgabaltiesā

Diskusijas par iespējām pārsūdzēt atteikumu pielaidei darbam ar valsts noslēpumu no valdības nama pārcelsies uz Saeimu, kurā darbojas arī deputāti, kam drošības dienesti šo pielaidi lieguši. Likuma „Par valsts noslēpumu” grozījumi, kurus izstrādāja ar valdības rīkojumu izveidota darba grupa, kurā darbojās arī drošības dienestu pārstāvji, jāpieņem līdz nākamā gada 1. jūlijam, tas ir, datumam, kad saskaņā ar Satversmes tiesas spriedumu spēku zaudēs vairākas patlaban spēkā esošas likuma normas.  

Ministru kabinets trešdien, 16.augustā, bez jebkādām diskusijām akceptēja likuma „Par valsts noslēpumu” grozījumus. Tie paredz likumu papildināt ar normām, kas noteiks kārtību, kādā personas, kam liegta pielaide darbam ar valsts noslēpumu, var pārsūdzēt ģenerālprokurora lēmumu iepazīties ar pielaides atteikuma iemesliem, kā arī pēc noteikta laika atkārtoti pretendēt uz atļauju strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju.

Jaunā kārtība paredz, ka, atšķirībā no pašreizējās situācijas, kad drošības iestāžu lēmumu par atteikumu var pārsūdzēt tikai ģenerālprokuroram, turpmāk šādus lēmumus amatpersonas, kam liegta pielaide, varēs pārsūdzēt apgabaltiesā.

Skaidrojot iemeslus, kādēļ darba grupa par piemērotāko tiesu instanci izraudzījusies tieši apgabaltiesas, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (Nacionālā apvienība) norādīja, ka „absolūti visi argumenti ir par labu tam, ka to skata apgabaltiesa, jo Augstākajai tiesai kā kasācijas tiesai nevajadzētu skatīt lietas pēc būtības”.

“Tas ir viens arguments. Otrs arguments ir tāds, ka Augstākajai tiesai šobrīd ir ļoti liela noslodze, liels lietu atlikums un, lai ievērotu lietu izskatīšanas termiņus, mēs nevaram Augstāko tiesu noslogot ar lietām, kas nav kasācijas kārtībā,” skaidroja ministrs.  

Saeimā ar šo likumprojektu, visticamāk, strādās trīs komisijas, proti, Juridiskā, Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas, kā arī Nacionālās drošības komisijas, sprieda ministrs.

Viņš uzskata, ka darba grupai, kas sagatavoja likumprojektu Satversmes tiesas spriedumā norādīto nepilnību novēršanai, izdevies atrast labāko iespējamo mehānismu.

„Tas skar visas trīs drošības iestādes, kas ir neatkarīgas, tas skar prokuratūru, kas ir neatkarīga, tas skar tiesu, kas ir neatkarīga. Mums nācās saskaņot visus šos viedokļus, un tas nebija vienkārši, taču to optimālāko risinājumu mēs esam atraduši un nekādām būtiskām novirzēm nevajadzētu notikt, jo tad šis līdzsvars tiktu izjaukts,” sacīja Rasnačs.  

Jau vēstīts, ka šā gada februārī, izskatot bijušā premjera Aigara Kalvīša kādreizējā padomnieka Raimonda Lazdiņa konstitucionālo sūdzību, atzina, ka vairākas likuma „Par valsts noslēpumu” normas neatbilst Satversmei. Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Maizītis, komentējot šo spriedumu, toreiz teica, ka „procesuālo kārtību var pilnveidot un mainīt, bet tas neskar būtību, vai persona var vai nevar strādāt ar valsts noslēpumu”.

Pēdējos gados atļauju darbam ar valsts noslēpumu zaudējušas vairākas augstas amatpersonas, piemēram, bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane un Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. Augstākā līmeņa pielaide atteikta arī vairākiem ministriem.  

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti