Panorāma

Intervija ar Francijas laikraksta «Liberation» redaktoru

Panorāma

NEPLP atlaišanai vāji argumenti

Latvijas prezidentūra EP – finiša taisnē

Valdība gandarīta par Latvijas paveikto ES prezidentūras laikā

Lai gan Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā (ES) noritējusi sarežģītos apstākļos, Latvijas valdība ir gandarīta par prezidentūras laikā paveikto - mūsu valstij ir izdevies īstenot savas stratēģiskās prioritātes, tā preses konferencē pavēstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") un Laimdota Straujuma ("Vienotība"),

Runājot par konkrētiem rezultātiem, kas sasniegti prezidentūras laikā, Straujuma minēja tā saukto Junkera plānu, kas paredz izveidot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un iepludināt ES ekonomikā aptuveni 315 miljardus eiro.

"Mums izdevās to [Junkera plānu] kopā ar [Eiropas] Komisiju un Eiropas Parlamentu pieņemt un sagatavot darbam rekordīsā laikā – četrarpus mēnešos, kas salīdzinājumā ar parasto tempu – viens gads – ir patiešām labs rezultāts. Tāpat panākto vienošanos rezultātā vairāk jauniešu varēs saņemt stipendijas apmācībām, ikviens Latvijas pilsonis nelaimē varēs saņemt palīdzību jebkuras citas ES valsts vēstniecībā pasaulē, drošāk varēs iegādāties ceļojumus internetā," dažus praktiskus piemērus uzskaitīja premjere.

Arī Rinkēvičs uzteica darbu pie Junkera plāna - tas būšot labs stimuls gan ES ekonomikas attīstībai, gan dalībvalstu attīstībai. "Tagad pašiem vien ir jādomā, kādā veidā piesaistīt pēc iespējas vairāk līdzekļu mūsu pašu energosektora, transporta sektora, zinātnes un pētījumu sektora attīstībai. Rīgā tika likti pamati arī Enerģētikas savienības izveidei. Domāju, ka mūsdienu apstākļos tas Latvijai ir īpaši būtiski, ņemot vērā mūsu 100% atkarību no Krievijas gāzes," teica ministrs.

Vēl ārlietu ministrs atzīmēja, ka, raugoties uz iepriekš izvirzītajām prezidentūras stratēģiskajām prioritātēm - konkurētspējīgas Eiropas attīstība, digitālās Eiropas attīstība un globāli vairāk iesaistītas Eiropas attīstība – tad tās visas Latvijai ir izdevies īstenot.

Pēc Rinkēviča domām, Latvija savas prezidentūras ES laikā kopumā ir paveikusi lielu darbu. Daudz izaicinājumu un iesāktu darbu Latvijai būs jānodod nākamajai ES prezidējošajai valstij Luksemburgai, tostarp digitālā tirgus attīstība, darbs ar ES  austrumu un dienvidu kaimiņiem, plāns cīņai ar Krievijas propagandu, Enerģētikas savienības attīstība un citi jautājumi.

Pēc laika varbūt atklāsies kādas kļūdas, taču patlaban ārpolitikas pētniece Žaneta Ozoliņa prezidentūru vērtē ar augstāko atzīmi.

Pētniece lika vienā svaru kausā visas krīzes – terorismu, Ukrainas situāciju, migrāciju, Grieķijas ekonomiku, kā arī faktu, ka darbu sāka gan jauns Eiropas Parlaments, gan Eiropas Komisija.

"Savukārt uz otriem svaru kausiem ir neliela valsts ar nelieliem resursiem, kurai ir jāspēj visu šo lielo kokteili savest kaut kādā puslīdz ciešamā kārtībā un iegūt kādu garšu, - tad jāteic, ka Latvija tik tiešām savu darbu ir ļoti labi padarījusi," uzskata Ozoliņa.

Latvija lielāku uzmanību varēja pievērst Centrālāzijai, par ko runāts pirms prezidentūras. "Jāsaka, ka šī Centrālāzijas perspektīva, protams, tika saglabāta, bet tā nebija tik augstā līmenī pacelta, kā Latvijai to gribētos," vērtēja pētniece.

Ārlietu ministrs lēš, ka Latvijas prezidentūras tiešās izmaksas triju gadu laikā varētu būt līdz 60 miljoniem eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt