Valdība dod zaļo gaismu «tikumiskās audzināšanas» vadlīnijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem un 2 mēnešiem.

Valdība piektdien, 15.jūlijā, akceptēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) virzītās un iepriekš visai pretrunīgus vērtējumus raisošās tā sauktās tikumiskās audzināšanas vadlīnijas.

Noteikumi paredz, ka tikumiskās audzināšanas mērķis ir nodrošināt iespēju katram izglītojamajam kļūt par krietnu, tikumisku, rīcībspējīgu un atbildīgu personību, veicināt izpratni par vērtībām un tikumiem, kā arī stiprināt piederību un lojalitāti Latvijas valstij un tās Satversmei u.c.

Noteikumi paredz vairāk nekā desmit audzināšanas uzdevumus skolotājiem. Piemēram, veicināt izglītojamo spēju brīvi un patstāvīgi domāt, pilnveidi, pašdisciplīnu, cieņu pret dzīvību, sevi un citiem, orientāciju uz ģimeni un laulību, atbildību par dabas aizsardzību.

Izglītojamo audzināšanā būtiskākie izkopjamie tikumi ir atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums un tolerance.

Noteiktie uzdevumi izglītojamo audzināšanā būs jāīsteno mācību stundās, klases vai grupas audzinātāja stundās, ārpusstundu aktivitātēs, dažādos izglītības iestādes organizētajos pasākumos, kā arī ikdienas sadzīves situācijās.

Noteikumi paredz arī, ka izglītības iestādēm jāorganizē svinīgi pasākumi, sagaidot valsts svētkus – Darba svētki, Satversmes sapulces sasaukšanas gadadiena 1.maijā, Neatkarības atjaunošanas gadadiena 4. maijā un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadiena 18. novembrī. 

Tāpat izglītības iestādēm būs jāorganizē pasākumi, kas sekmē izpratnes veidošanos pret notikumiem, kas saistīti ar 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienu 20. janvārī, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienām 25. martā un 14. jūnijā, Lāčplēša dienu 11. novembrī un citām.

Vēl ir noteikti kritēriji, pēc kuriem ir jāizvērtē audzināšanas procesā izmantojamie mācību līdzekļi. Piemēram, tie atbilst Satversmei, neaicina uz cietsirdību un fizisku vai emocionālu vardarbību, nav vērsti uz nacionālā, etniskā, sociāla vai reliģiskā naida izraisīšanu.

Mācību materiālu atbilstību tikumiskās attīstības nodrošināšanai saskaņā ar minētajiem kritērijiem pedagogs izvērtēs patstāvīgi vai sadarbībā ar citiem pedagogiem, vai izglītības iestādes administrāciju, teikts noteikumos.

Par šo noteikumu ievērošanu izglītības iestādē būs atbildīgs izglītības iestādes vadītājs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis ("Vienotība") pēc vadlīniju apstiprināšanas valdībā uzsvēra: pedagogi var būt droši, jo mācību procesā "nebūs cenzūras, atgriešanās viduslaikos un vietas Kremļa ideoloģijas taustekļiem".

"Es augstu vērtēju pedagogu darbu un profesionalitāti, prasmes un spējas dot mūsu bērniem vērtīborientējošu izglītību, mudināt domāt un analizēt, izprast lietu kopsakarības un pasaules dažādību,” akcentē Šadurskis.

Viņš pauž cerību, ka pieņemtie noteikumi pedagogiem ļaus vieglāk orientēties gan mācību satura, gan metožu izmantošanā. 

Jau vēstīts, ka Saeima pagājušā gada jūnijā galīgajā lasījumā atbalstīja pretrunīgi vērtētos Izglītības likuma grozījumus, kas tostarp paredz pienākumu skolām nodrošināt izglītojamā tikumisko audzināšanu, kas atbilst Satversmē ietvertajām un aizsargātajām vērtībām, īpaši tādām kā laulība un ģimene. 

Vienlaikus valdībai tika uzdots noteikt izglītojamo audzināšanas, arī valstiskās un tikumiskās audzināšanas vadlīnijas skolās, reglamentēt valsts karoga, himnas un ģerboņa lietošanas noteikumus, kā arī noteikt rīkojamos pasākumi valsts svētku atzīmēšanai skolās.

Vēl valdībai bija jānosaka kārtība, kādā izvērtējama mācību līdzekļu un materiālu, kā arī mācību un audzināšanas metožu atbilstība tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti