Valdība dod zaļo gaismu studiju virzienu akreditācijas tālākai virzībai

Valdība šodien pēc garām diskusijām deva zaļo gaismu studiju virzienu akreditācijas tālākai virzībai, ko sarežģījis pretrunīgi vērtētais Augstākās izglītības padomes studiju programmu izvērtējums. Par spīti izglītības ministra Roberta Ķīļa paustajām bažām, ka izvērtējums ir nekvalitatīvs, tā rezultātus nolemts tomēr daļēji izmantot studiju virzienu akreditācijā, lai tā neaizkavētos vēl vairāk. Diskusijas valdībā arī šoreiz bija garas un nozares pārstāvji neslēpa neapmierinātību ar vairākiem Izglītības ministrijas lēmuma punktiem.

„Ja gribam kvalitatīvu augstāko izglītību, tad lai nu kam, bet akreditācijas sistēmai ir jābūt nevainojamai!” valdības kolēģiem otrdien uzsvēra izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis. Viņam šī ir priecīga diena – pēc vairākkārtējas atlikšanas valdība beidzot atbalstījusi ministrijas piedāvājumu, kā virzīt tālāk iestrēgušo studiju virzienu akreditāciju, ko sākotnēji bija iecerēts pabeigt jau šopavasar. Tagad termiņi pagarināti līdz gada beigām. Virzienu akreditācijā gan izmantos daudz kritizēto AIP studiju izvērtējumu. Ķīlis atzīst – pats labprāt no tā būtu atteicies vispār, bet nācies iziet uz kompromisu: „Tas ir vismaigākais scenārijs, kāds varēja būt. Scenārijs bija arī pilnībā šo projektu nolikt malā un sākt visu no jauna un, iespējams, tas kopumā mums būtu vienkāršāk, skaidrāk un tā tālāk. Mēs esam izvēlējušies izlīst caur adatas aci, lai maksimāli samazinātu to kaitējumu, kas varētu būt studentiem, valstij un budžetam.”

Lai gan virzienu akreditācija turpināsies visu gadu, ministrijai būs jārūpējas, lai pirmās akreditācijas sietu izietu jaunās, vēl neakreditētās programmas, kopskaitā ap 50, un tajās studējošie jau vasarā varētu saņemt pilnvērtīgus diplomus.

„Studenti gaida, un es tiešām negribētu, lai dēļ šīs birokrātiskās jezgas, ko mēs te esam savārījuši, studenti paliktu bez valsts atzīta diploma,” uzstāja premjers Valdis Dombrovskis.

Diskusijas par Izglītības ministrijas iecerēm, kā ierasts, pagāja nokaitētā gaisotnē. Sīvākie kritiķi – Augstākās izglītības padome, Rektoru padome un Latvijas Studentu asociācija. Izskanēja gan brīdinājumi, ka termiņu pagarināšana izraisīs haosu, gan neizpratne, kāpēc Vācijas aģentūrai ASIIN uzticēta studiju virzienu akreditācijas procesa organizatoriskā puse. Rektoru padomes jurists Jānis Bernāts brīdināja pat par tiesiskām sekām: „Ķīļa kungs un Vētras kungs domā, ka viņi katrs sēž savā laivā un var savā starpā sacensties, lai kāda būtu šī disciplīna. Tomēr nē – jūs sēžat vienā laivā, jūs esat valsts, un tur pretī ir privātpersonas un juridiskas personas. Es te redzu diezgan daudz tiesvedību riskus – tiesiskā paļāvība ir gan augstskolām, gan studentiem, likumā ir noteikti termiņi, valstij ir jāpilda noteikti pienākumi. Mēs šos tiesvedību riskus nemaz neesam apsvēruši, bet tie ir diezgan lieli.”

Valdības kolēģi, izņemot kultūras ministri, gan lielākoties bija Ķīļa pusē. Turpina labklājības ministre Ilze Viņķele: „Šī vairs nav saruna par Ķīli versus [Augstākās izglītības padomes vadītāju Jāni] Vētru. Tā sen vairs nav saruna par vienu pret otru. Jūs principā vienā balsī argumentējat, ka viena ministrija Latvijas Republikā nav spējīga vispār ne uz ko. Ne novērtēt kādu produktu, ne slēgt līgumus, ne sludināt konkursus, ne saprast atšķirību starp SIA un nodibinājumu. Tas, ko jūs, Vētras kungs, sakāt šodien, būdams šeit kā AIP pārstāvis, - ka viena ministrija no Latvijas valsts pārvaldes faktiski ir jāizsvītro. Tad mans jautājums ir – kur tad jums tā apgaismība tik vēlu atnākusi?”

Pats izglītības ministrs uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas neslēpa gandarījumu, sociālajā tīklā „Twitter” atzīmējot - pirmo reizi pa īstam esot sajūta, ka izdosies pacelt augstākās izglītības kvalitāti Latvijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt